Glosārija meklēšanas rezultāti vaicājumam "J" (164)
Glosārija terminu saraksts:
Starptautiskie komercnoteikumi. Vienpadsmit pārdošanas noteikumi, kas pieņemti visā pasaulē, sadalot izmaksas un atbildību starp pircēju un pārdevēju. Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) ierosinātie, atjauninātie un ar autortiesībām aizsargātie standarti kalpo par globāliem standartiem kopīgu līgumu klauzulu vienotai interpretācijai starptautiskajā tirdzniecībā.
Īsumā, šie termini ir šādi: 1) Ex Works (EXW), 2) brīvkravu pārvadātājs (FCA), 3) brīvgaitas kuģis (FAS), 4) FOB (brīvs kuģis uz kuģa), 5) izmaksas un krava (CFR), 6) izmaksas, apdrošināšana un krava (CIF), 7) pārvadājums uz (CPT), 8) Pārvadājumi un apdrošināšana iemaksāti (CIP), 9) piegādāta vieta (DAP), piegādāts bez kravas (DPU), piegādāts ar nodokli (DDP).
Importam piemērotais tarifs, ko izsaka kā konkrētu summu par vienību, piemēram, centus par kilogramu. Savukārt procentuālais (ad valorem) nodoklis ir maksājums, ko piemēro importam, kurš definēts kā fiksēta procentuālā daļa no vērtības.
Izcelsmes valsts nozīmē visu piemērojamo izcelsmes noteikumu izpildi ES preferenciālās tirdzniecības režīmā. Tie ir i) pilnībā iegūti vai ražoti ražojumi vai ii) ražojumi, kas atbilst konkrētiem ražojumiem piemērojamiem noteikumiem. Ražojumus, ko ražo tikai no šiem noteiktas izcelsmes materiāliem, arī uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem. Sk. arī nenoteiktas izcelsmes materiālus.
Saistītais saturs:
Dokuments, kurā deklarēts, ka preces atbilst izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti konkrētā preferenciālās tirdzniecības režīmā, tādējādi pamatojot pieprasījumu piemērot preferenciālu režīmu saskaņā ar minēto preferenciālās tirdzniecības režīmu. Atkarībā no preferenciālās tirdzniecības režīma ir dažādi izcelsmes apliecinājumu veidi, piemēram, izcelsmes sertifikāts, ko izdevusi muitas pārvalde vai valsts iestāde, vai paziņojums par izcelsmi / rēķindeklarācija / izcelsmes deklarācija, ko sagatavojis eksportētājs.
Saistītais saturs:
Izcelsmes noteikumi ir kritēriji, kas vajadzīgi, lai noteiktu produkta valsts avotu. To svarīgums izriet no tā, ka nodokļi un ierobežojumi vairākos gadījumos ir atkarīgi no importa avota. Izcelsmes noteikumi dažādās valstīs un tirdzniecības nolīgumos ievērojami atšķiras. Lai gan būtiskas pārveides prasība ir vispārēji atzīta, dažas valstis vai tirdzniecības nolīgumi piemēro tarifa klasifikācijas maiņas kritēriju, citas piemēro ad valorem procentuālās daļas kritēriju un vēl citas – ražošanas vai pārstrādes darbības kritēriju.
Saistītais saturs:
Valdības kompetento iestāžu izdots dokuments, kas apliecina valsti, kurā prece ražota. Piemēram, ES preferenču režīmam ar dažām valstīm ir vajadzīgs preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED.
Saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu ražojumiem ir noteiktas izcelsmes statuss partnervalstī, ja tie ir i) pilnībā iegūti vai ražoti ražojumi vai ii) ražojumi, kas atbilst konkrētiem ražojumiem piemērojamiem noteikumiem. Ražojumus, kas ražoti tikai no šiem noteiktas izcelsmes materiāliem, arī uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem.
Preču eksporta metode, ja pārdevējs maksā par preču pārvadāšanu pa jūru uz galamērķa ostu, kā arī par jūras apdrošināšanas polisi pret risku, ka preces var tikt pazaudētas vai bojātas pārvadājuma laikā. Pārdevējs sedz arī izmaksas, kas saistītas ar iekraušanu kuģos un eksporta formalitātēm. Kamēr preču iekraušana transporta kuģī nav pabeigta, pārdevējs sedz preces pazaudēšanas vai bojājuma izmaksas. Turklāt, ja produktam ir vajadzīgas papildu muitas vai eksporta formalitātes vai ir vajadzīgas pārbaudes vai maršruta maiņa, šie izdevumi jāsedz pārdevējam. Pēc kravas iekraušanas pircējs ir atbildīgs par visām pārējām izmaksām.
Ievedmuitu maksā, kad produktus ieved ES muitas teritorijā, savukārt PVN maksā tajā valstī, kurā produktu pārdod. Tādējādi, ja produkti vispirms nonāk Nīderlandē pirms galamērķa sasniegšanas Francijā, ievedmuitas nodokļi tiks maksāti Nīderlandē, bet PVN būs jāmaksā Francijā.
Politiskā organizācija, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas apakšgrupa, kas kalpo par pamatu dialogam par ekonomikas jautājumiem ar Eiropas Savienību. Tas dibināts 1992. gadā. Tās sastāvā ir 15 Karību jūras reģiona Kopienas valstis, kā arī Dominikānas Republika. Visas CARIFORUM iesaistītās valstis, izņemot Kubu, ir parakstījušas attiecīgi ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu vai “Kotonū nolīgumu” un EPN.
Dalībvalstis ir: Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Kuba, Dominika, Dominikānas Republika, Grenāda, Gajāna, Haiti, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama un Trinidāda un Tobāgo.
Saistītais saturs: