Tirdzniecības nolīgumi
Pašlaik ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības tīkls ar vairāk nekā 40 atsevišķiem nolīgumiem ar valstīm un reģioniem. Šie nolīgumi atvieglo produktu un pakalpojumu tirdzniecību starp ES un tās ārējiem partneriem.
Sarakstam joprojām tiek pievienoti jauni nolīgumi, un vecākie nolīgumi tiek pārskatīti un atjaunināti sarunās ar partnervalstīm.
Tarifu atcelšana
Dažos nolīgumos galvenā uzmanība ir pievērsta tarifu atcelšanai.
- Asociācijas nolīgumi ar astoņām Vidusjūras reģiona valstīm (Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Palestīnas okupēto teritoriju un Tunisiju)
- Nolīgumi ar Meksiku un Čīli
- Ekonomikas zonas nolīgumi ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju
- Muitas savienības ar Turciju, Andoru un Sanmarīno
- Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi ar sešām Rietumbalkānu valstīm (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju), kuros ietverti papildu noteikumi, lai sagatavotos to pakāpeniskai integrācijai ES tirgū
- Nolīgumi ar Šveici un Fēru salām
Plašāka piekļuve tirgum
Citas ietver daudz plašākas saistības attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecības atvēršanu, kā arī attiecībā uz ieguldījumiem, publisko iepirkumu, konkurenci, subsīdijām un regulatīviem jautājumiem.
- Kanāda
- Centrālamerika (Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama)
- Kolumbija, Ekvadora un Peru
- Singapūra
- Dienvidkoreja
- Vjetnama
Šo nolīgumu mērķis ir izstrādāt stingrākus, uz noteikumiem un vērtībām balstītus tirdzniecības režīmus ar attiecīgajām tirdzniecības partnervalstīm un iekļaut īpašus noteikumus par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.
Jaunākajā no tiem ir arī īpaši noteikumi, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras mūsdienu ekonomika un sabiedrība, piemēram, ekonomisko partnerattiecību nolīgums ar Japānu, kurā iekļauta nodaļa par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī īpaši noteikumi par informācijas un telekomunikāciju pakalpojumiem un e-komerciju.
Tiesību aktu tuvināšana
Īpašs nolīgumu veids ir vērsts uz ekonomisko saišu stiprināšanu starp ES un tās kaimiņvalstīm, tuvinot to tiesisko regulējumu ES tiesību aktiem, jo īpaši ar tirdzniecību saistītās jomās. Tas attiecas, piemēram, uz nolīgumiem ar
Attīstība
Vēl vienam īpašam nolīgumu veidam ir skaidrs attīstības mērķis. Tie ir asimetriski tirdzniecības nolīgumi, kuros ĀKK puse liberalizē aptuveni 80 % tirdzniecības 15–20 gadu laikposmā, savukārt ES piešķir beznodokļu un bezkvotu piekļuvi no pirmās dienas.
Pagaidām lielākā daļa šādu nolīgumu attiecas uz preču tirdzniecību un sadarbību attīstības jomā. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā (EPN) ar Karību jūras reģionu ir iekļauti arī noteikumi par pakalpojumiem, ieguldījumiem un citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem.
Saskaņā ar šiem nolīgumiem ES sniedz būtisku ar tirdzniecību saistītu palīdzību, lai atbalstītu partnervalstis nolīgumu īstenošanā, eksporta konkurētspējas stiprināšanā un ekonomikas infrastruktūras veidošanā. Attiecīgās valstis pieder pie Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona.
- Rietumāfrika (Gana, Kotdivuāra)
- Centrālāfrika (Kamerūna)
- Austrumāfrika un Dienvidāfrika (Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija, Seišelas un Zimbabve)
- Dienvidāfrikas attīstības kopiena (Botsvāna, Svatini, Lesoto, Mozambika, Namībija un Dienvidāfrika)
- Cariforum (Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikānas Republika, Grenāda, Gajāna, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta, Surinama un Trinidāda un Tobāgo)
- Klusā okeāna valstis (Fidži, Papua-Jaungvineja, Samoa un Zālamana salas)
- Armēnija
- Azerbaidžāna
- Irāka
- Kazahstāna