Tirdzniecības nolīgumi

Pašlaik ES ir lielākais tirdzniecības tīkls pasaulē ar vairāk nekā 40 atsevišķiem nolīgumiem ar valstīm un reģioniem. Šie nolīgumi atvieglo produktu un pakalpojumu tirdzniecību starp ES un tās ārējiem partneriem.

Sarakstā joprojām tiek iekļauti jauni nolīgumi, un tiek pārskatīti vecāki nolīgumi un notiek sarunas ar partnervalstīm par to atjaunināšanu.

Atceļot tarifus,

Daži nolīgumi galvenokārt attiecas uz tarifu atcelšanu

  • Asociācijas nolīgumi ar astoņām Vidusjūras reģiona valstīm (Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, palestīniešu okupēto teritoriju un Tunisiju)
  • Nolīgumi ar Meksiku un Čīli
  • Ekonomikas zonas nolīgumi ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju
  • Muitas savienības ar Tirkiju, Andoru un Sanmarīno
  • Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi ar sešām Rietumbalkānu valstīm (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu, Melnkalni, ZiemeļMaķedoniju un Serbiju), kuros ietverti papildu noteikumi, lai sagatavotos to pakāpeniskai integrācijai ES tirgū
  • Nolīgumi ar Šveici un Fēru salām

Vispusīgāka piekļuve tirgum

Citi ietver daudz plašākas saistības attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecības atvēršanu, kā arī attiecībā uz ieguldījumiem, publisko iepirkumu, konkurenci, subsīdijām un regulatīviem jautājumiem.

Šo nolīgumu mērķis ir izstrādāt spēcīgākas, uz noteikumiem un vērtībām pamatotas tirdzniecības sistēmas ar attiecīgajām tirdzniecības partnervalstīm un iekļaut īpašus noteikumus par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.

Jaunākajos noteikumos ir arī īpaši noteikumi, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras mūsdienu ekonomika un sabiedrība, piemēram, ekonomisko partnerattiecību nolīgums ar Japānu, kurā iekļauta nodaļa par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī īpaši noteikumi par informācijas un telekomunikāciju pakalpojumiem un e-komerciju.

Tiesību aktu tuvināšana

Īpaša veida nolīgumi ir vērsti uz ekonomisko saišu stiprināšanu starp ES un tās kaimiņvalstīm, tuvinot to tiesisko regulējumu ES tiesību aktiem, jo īpaši ar tirdzniecību saistītās jomās. Tas attiecas, piemēram, uz nolīgumiem ar

Attīstība

Cita īpaša veida nolīgumiem ir skaidrs attīstības mērķis. Tie ir asimetriski tirdzniecības nolīgumi, kuros ĀKK puse 15–20 gadu laikā liberalizē aptuveni 80 % tirdzniecības, savukārt ES no pirmās dienas nodrošina beznodokļu un bezkvotu piekļuvi.

Pašlaik lielākā daļa šādu nolīgumu attiecas uz preču tirdzniecību un sadarbību attīstības jomā. Ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) ar Karību jūras reģionu ietver arī noteikumus par pakalpojumiem, ieguldījumiem un citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem.

Saskaņā ar šiem nolīgumiem ES sniedz būtisku ar tirdzniecību saistītu palīdzību, lai palīdzētu partnervalstīm īstenot nolīgumus, stiprināt eksporta konkurētspēju un veidot ekonomikas infrastruktūru. Attiecīgās valstis pieder pie Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģioniem.

Dalīties ar šo lapu:

Tiešās saites