Tirdzniecības nolīgumi

Tīklam joprojām tiek pievienoti jauni nolīgumi, savukārt vecākie nolīgumi tiek pārskatīti un atjaunināti sarunās ar partnervalstīm.

Tarifu atcelšana

Dažos nolīgumos galvenā uzmanība ir pievērsta tarifu atcelšanai:

• Asociācijas nolīgumi ar astoņām Vidusjūras reģiona valstīm (Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Palestīnas okupēto teritoriju un Tunisiju)
• Nolīgumi ar Meksiku un Čīli
• Ekonomikas zonas nolīgumi ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju;
• Muitas savienības ar Turciju, Andoru un Sanmarīno
• Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi ar sešām Rietumbalkānu valstīm (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju), kuros ietverti papildu noteikumi, lai sagatavotos šo valstu pakāpeniskai integrācijai ES tirgū
• Nolīgumi ar Šveici un Fēru salām.

Plašāka piekļuve tirgum

Citi nolīgumi ietver daudz plašākas saistības attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecības atvēršanu, kā arī ieguldījumiem, publisko iepirkumu, konkurenci, subsīdijām un regulatīviem jautājumiem:

• Kanāda
• Centrālamerika (Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama)
• Kolumbija, Ekvadora un Peru
• Singapūra
• Dienvidkoreja
• Vjetnama.

Šo nolīgumu mērķis ir izstrādāt stingrākus, uz noteikumiem un vērtībām balstītus tirdzniecības režīmus ar attiecīgajiem tirdzniecības partneriem un iekļaut īpašus noteikumus par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.

Nesenajos nolīgumos ir arī īpaši noteikumi, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras mūsdienu ekonomika un sabiedrība, piemēram, ekonomisko partnerattiecību nolīgums ar Japānu, kurā iekļauta nodaļa par maziem un vidējiem uzņēmumiem un īpaši noteikumi par informācijas un telekomunikāciju pakalpojumiem un e-komerciju.

Tiesību aktu tuvināšana

Īpašs nolīgumu veids ir vērsts uz ekonomisko saišu stiprināšanu starp ES un tās kaimiņvalstīm, tuvinot to tiesisko regulējumu ES tiesību aktiem, jo īpaši ar tirdzniecību saistītās jomās. Tas attiecas, piemēram, uz nolīgumiem ar:

• Gruzija
• Moldova
• Ukraina.

Attīstība

Vēl vienam īpašam nolīguma veidam ir skaidrs attīstības mērķis. Tie ir asimetriski tirdzniecības nolīgumi, ar kuriem attiecīgās Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis 15–20 gadu laikā liberalizē aptuveni 80 % tirdzniecības, savukārt ES no pirmās dienas piešķir beznodokļu un bezkvotu piekļuvi.

Lielākā daļa šo nolīgumu attiecas uz preču tirdzniecību un sadarbību attīstības jomā. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā (EPN) ar Karību jūras reģionu ir iekļauti arī noteikumi par pakalpojumiem, ieguldījumiem un citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem.

Saskaņā ar šiem nolīgumiem ES sniedz būtisku ar tirdzniecību saistītu palīdzību, lai palīdzētu partnervalstīm īstenot nolīgumus, stiprināt eksporta konkurētspēju un attīstīt ekonomikas infrastruktūru. Attiecīgās valstis pieder pie ĀKK grupas:

• Rietumāfrika (Gana, Kotdivuāra)
• Centrālāfrika (Kamerūna)
• Austrumāfrika un Dienvidāfrika (Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija, Seišelas un Zimbabve)
• Dienvidāfrikas attīstības kopiena (Botsvāna, Svatini, Lesoto, Mozambika, Namībija un Dienvidāfrika)
• Cariforum (Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikānas Republika, Grenāda, Gajāna, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta, Surinama un Trinidāda un Tobāgo)
• Klusā okeāna valstis (Fidži, Papua-Jaungvineja, Samoa un Zālamana salas).