ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīgums

Īsumā par nolīgumu

ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīgums (ITN) stājās spēkā 2025. gada 1. februārī. ITN tika parakstīts 2023. gada 13. decembrī. Tagad tas var stāties spēkā pēc Čīles ratifikācijas procesa pabeigšanas. Nolīgums stiprinās ES un Čīles lieliskās divpusējās attiecības un veicinās tirdzniecības un ieguldījumu iespējas.

ES un Čīle laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam risināja sarunas par ES un Čīles asociācijas nolīguma (spēkā kopš 2003. gada) modernizēšanu, lai, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju pasaulē, varētu labāk pievērsties visām attiecīgajām ES un Čīles attiecību jomām.

Puses 2022. gada 9. decembrī panāca sarunu politisku pabeigšanu un 2023. gada 13. decembrī parakstīja modernizēto nolīgumu.

Modernizēto ES un Čīles nolīgumu veido divi paralēli juridiskie instrumenti:

1. uzlabotais pamatnolīgums, kas ietver a) politikas un sadarbības pīlāru un b) tirdzniecības un ieguldījumu pīlāru (ietverot ieguldījumu aizsardzības noteikumus), kas jāratificē visām dalībvalstīm, un
2. Pagaidu tirdzniecības nolīgums (ITN), kas attiecas tikai uz tām UPN tirdzniecības un ieguldījumu pīlāra daļām, kuras ir ES ekskluzīvā kompetencē (t. i., neietver ieguldījumu aizsardzības noteikumus), un kas pieņemts ratifikācijas procesā tikai ES līmenī.

ITN stājās spēkā 2025. gada 1. februārī. UPN stāsies spēkā, kad visas ES dalībvalstis būs pabeigušas attiecīgos ratifikācijas procesus. Tad ITN vairs nepastāvēs un tiks aizstāts ar UPN.

Vairāk informācijas

Sīkāku informāciju par ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīgumu sk. tirdzniecības un ieguldījumu pīlāra kopsavilkumā.

Lai iepazītos ar nolīguma visaptverošo tekstu, dodieties uz lapu EU-Chile: Nolīguma teksts.

Spilgtākie mirkļi ES un Čīles tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās

• ES ir Čīles otrais lielākais preču eksporta tirgus.
• Čīle ir trešā lielākā ES tirdzniecības partnere Latīņamerikā.
• Saskaņā ar 2002. gada ES un Čīles nolīgumu preču tirdzniecība starp ES un Čīli pieauga par vairāk nekā 160 %.

ES eksports uz Čīli

Preces 10,7 miljardi EUR 2023. gadā

• Plastmasas, gumijas (4,5%)
• Parastie metāli (5,3 %)
• Gatavi pārtikas produkti (7,6 %)
• Ķimikālijas (14,8 %)
• Transporta aprīkojums (20 %)
• Mašīnas (28 %)
• Transporta aprīkojums (20 %)
• Citādi (20 %)

Pakalpojumi 6 miljardi EUR 2023. gadā

• Citi uzņēmējdarbības pakalpojumi (28 %)
• Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas (15%)
• Intelektuālā īpašuma izmaksas (10,5 %)
• Finanšu pakalpojumi (6,5 %)
• Citi (13 %)
• Transports (29 %)

Svarīgākais lauksaimniecības pārtikas eksports 2023. gadā

• Dzērieni, stiprie alkoholiskie dzērieni & etiķis aptuveni 200 miljoni eiro
• Dārzeņu, augļu &amp izstrādājumi; rieksti apmēram 130 miljoni eiro
• Dažādi pārtikas izstrādājumi aptuveni 116 miljonu eiro vērtībā
• Gaļa aptuveni 118 miljoni eiro

Investīcijas (2022)

• ES ieguldījumi Čīlē 64,9 miljardu EUR apmērā (ES N.1 ārvalstu tiešo ieguldījumu avots Čīlē).
• Čīles investīcijas ES 5,5 miljardu eiro apmērā.

Divpusējā tirdzniecībā iesaistītie uzņēmumi

• 27000 ES eksportētāju uz Čīli (80 % MVU)
• 6000 Čīles eksportētāju uz ES (76 % MVU)

Litijs: zaļās pārkārtošanās atslēga

Čīle ir ES lielākā litija piegādātāja.

Galvenie ES litija piegādātāji (2019.–2022. gads)

• Čīle 62,9 %
• ASV 3,05%
• Apvienotā Karaliste 3,89%
• Ķīna 2,62%
• Argentīna 7,44 %
• Krievija 9,72 %
• Šveice 9,72 %

Nolīguma galvenie elementi

Lielāks eksports, vieglākas investīcijas un ilgtspējīga kritiski svarīgo izejvielu plūsma

Pagaidu tirdzniecības nolīgums padziļinās ES un Čīles divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības un sniegs jaunas iespējas uzņēmumiem:

• Tiek prognozēts, ka tarifu atcelšana 99,9 % ES eksporta un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ES precēm Čīles tirgū laika gaitā palielināsies par 4,5 miljardiem EUR.
• Vienkāršot izcelsmes noteikumus un padarīt tos elastīgākus salīdzinājumā ar veco nolīgumu, atspoguļojot nozares integrāciju globālajā vērtības ķēdē un atvieglojot atbilstību eksportētājiem.
• Nodrošināt efektīvāku un ilgtspējīgāku izejvielu un atvasināto produktu, kā arī tīra kurināmā, piemēram, litija, vara un ūdeņraža, plūsmu, kam ir izšķiroša nozīme pārejā uz zaļo ekonomiku.
• Atvieglot ES uzņēmumiem pakalpojumu sniegšanu Čīlē, tostarp piegādes, telekomunikāciju, jūras transporta un finanšu pakalpojumu jomā.
• Nodrošināt, ka attieksme pret ES ieguldītājiem Čīlē ir tāda pati kā pret Čīles ieguldītājiem un otrādi.
• Uzlabot to ES uzņēmumu piekļuvi, kuri veic ieguldījumus un iesniedz piedāvājumus publiskā iepirkuma līgumiem Čīlē, kas ir Latīņamerikas piektā lielākā ekonomika.
• Nodrošināt, ka gan ES, gan Čīles mazie uzņēmumi pilnībā izmanto nolīguma sniegtās iespējas.

Stingra apņemšanās nodrošināt ilgtspēju

Nolīgums palīdzēs sasniegt ES un Čīles kopīgo mērķi padarīt divpusējo tirdzniecību un ieguldījumus ilgtspējīgus:

• Vērienīga tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) nodaļa, kas apstiprina Pušu apņemšanos ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartus un Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.
• Enerģētikas un izejvielu nodaļa, kas veicinās investīcijas un nodrošinās ES stabilu, uzticamu un ilgtspējīgu piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, vienlaikus sniedzot Čīlei visas politikas iespējas, kas tai varētu būt vajadzīgas, lai sasniegtu savus rūpniecības politikas mērķus. Tādējādi pagaidu tirdzniecības nolīgums palīdzēs sasniegt zaļā kursa mērķus.
• Īpaša tirdzniecības un dzimumu līdztiesības sadaļa, kas ir pirmā ES tirdzniecības nolīgumā, kurā ietvertas saistības izskaust jebkādu diskrimināciju pret sievietēm.
• nodaļa par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kas arī ir pirmā ES tirdzniecības nolīgumā, ar mērķi padarīt pārtikas piegādes ķēdes ilgtspējīgākas un noturīgākas.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

Nolīgums arī nodrošina juridisko noteiktību ES uzņēmumiem:

• Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, tostarp ar stingriem noteikumiem par autortiesībām.
• Aizsargāt kopumā 234 tipiskus Eiropas un Čīles pārtikas produktus un dzērienus (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) ar iespēju nākotnē pievienot citus produktus.

Izcelsmes regula

Lai varētu pretendēt uz preferenciālu režīmu, jūsu produktam būs jāatbilst nolīgumā paredzētajiem izcelsmes noteikumiem.

Ir modernizēti ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīguma izcelsmes noteikumi: konkrētiem ražojumiem piemērojamie noteikumi ir vienkāršoti un padarīti elastīgāki saskaņā ar jaunākajiem standartiem, ņemot vērā globālo vērtības ķēžu izmantošanu, un izcelsmes procedūru administratīvais slogs ir samazināts, pārejot uz pašsertifikāciju.

Pārbaudiet interaktīvo“Izcelsmes noteikumu pašnovērtējuma rīku (ROSA)”sadaļā “Mans tirdzniecības asistents”, lai novērtētu, vai jūsu ražojums atbilst izcelsmes noteikumiem, un uzzinātu, kā sagatavot pareizos dokumentus.

Vispārīga informācija par jaunajiem noteikumiem un procedūras aspektiem, lai pieprasītu priekšrocības, ir atrodama turpmāk:

Noteikumi par izcelsmes noteikumiem un izcelsmes procedūrām ir izklāstīti nolīguma 3. nodaļas A līdz C iedaļā, tostarp 3.-A pielikuma ievadpiezīmēs, 3.-B pielikuma konkrētiem ražojumiem piemērojamos izcelsmes noteikumos, 3.-C pielikuma paziņojumā un 3.-E pielikuma paskaidrojumos.

OV L, 2024./2953., 20.12.2024.

Izcelsmes noteikumi

• Vispārējā iecietība: 10 % no ražotāja cenas, izņemot HS 50.–63. nodaļā iekļautos ražojumus, uz kuriem attiecas 3.-A pielikuma īpašie noteikumi un 16. nodaļas īpašās apakšpozīcijas.
• Kumulācija: Starp ES un Čīli ir atļauta divpusēja kumulācija.
• Slieksnis komplektiem: 15 % no nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu ražotāja cenas.
• Teritorialitātes princips: Atbilstība ir obligāta.
• Nodokļu atmaksas aizliegums: Nepiemēro.
• Grāmatvedības nošķiršana: Attiecas uz atvietojamiem materiāliem.
• Pārvadāšanas nosacījumi: Dažas darbības, piemēram, produktu saglabāšanu labos apstākļos, uzglabāšanu, sūtījumu sadalīšanu, var veikt trešā valstī, ja produkti tiek glabāti muitas uzraudzībā.

Izcelsmes apliecinājumi

• Ar ITN tiek ieviesta vienkāršāka pieeja preferenciālas izcelsmes noteikšanai: No 2025. gada 1. februāra eksportētāji paši deklarē izcelsmi, sagatavojot paziņojumu par izcelsmi. Ja noteiktas izcelsmes izstrādājumu kopējā vērtība sūtījumā pārsniedz 6000 EUR, ES eksportētāji būtu jāreģistrē Reģistrēto eksportētāju sistēmā (REX).
• Preferenciālas izcelsmes norāžu pamatā vajadzētu būt attiecīgi paziņojumam par izcelsmi vai importētāja informētībai.
• No 2025. gada 1. februāra preču pārvadājumu sertifikāti EUR.1 un rēķindeklarācijas, kas izdotas saskaņā ar (veco) ES un Čīles asociācijas nolīgumu, vairs netiks pieņemtas kā preferenciālas izcelsmes apliecinājums Eiropas Savienībā vai Čīlē.
• Paziņojuma teksts: Atsauces uz 3.-C pielikumu (OV L, 2024/2953, 20.12.2024.). Paziņojumi par izcelsmi ir pieļaujami vairākiem sūtījumiem 12 mēnešu laikā.
• Derīgums: Paziņojumi par izcelsmi ir derīgi 12 mēnešus.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

MVU nodaļa:

• prasa gan ES, gan Čīlei sniegt MVU būtisku informāciju par to, kā piekļūt otras puses tirgiem un veikt darījumdarbību tajos. Šāda informācija ir jāsniedz vienā publiski pieejamā digitālajā platformā, piemēram, MVU paredzētā tīmekļa vietnē; un
• prasa katrā pusē iecelt MVU kontaktpunktus, kas sadarbotos, lai noteiktu veidus, kā MVU varētu gūt labumu no nolīguma sniegtajām iespējām.

Tas nodrošinās, ka katras puses MVU kontaktpunkti, kas veiks darbu starp valdībām, lai nodrošinātu, ka MVU vajadzības tiek ņemtas vērā, lai tie varētu gūt labumu no ITN radītajām iespējām.

Noderīgas saites un kontakti

EIROPAS SAVIENĪBAS DELEĢĒŠANA uz šādu
adresi: CHILE
delegation-chile@eeas.europa.eu Tālr.: +56 224286800
Av. tālr. Apoquindo 2929, piso 15, Las Condes, 7550246 Santjago
Darba laiks: No pirmdienas līdz ceturtdienai 08:30 - 17:30
Piektdiena 08:30 - 14:00