Digitālā tirdzniecība

Digitālā tirdzniecība attiecas uz tirdzniecību, ko nodrošina elektroniskās tehnoloģijas. Tā notiek visās ekonomikas nozarēs un ir ļoti svarīga Eiropas rūpniecībai.

Pasaules e-komercijas tirgus turpina strauji augt. Visā pasaulē e-komercijas pārdošanas apjoms 2019. gadā tika lēsts 3,2 triljonu EUR apmērā, un aptuveni 1,5 miljardi cilvēku iepērkas tiešsaistē. Tā kā ES ir pasaulē lielākā pakalpojumu eksportētāja, tā var gūt lielu labumu no digitālās tirdzniecības iespējām.

Moderno tirdzniecību ļoti lielā mērā nodrošina digitālās tehnoloģijas. Piemēram,

• bankas lielā mērā paļaujas uz datu starptautisku nosūtīšanu
• lauksaimniecības preču tirgotāji izmanto e-parakstus, lai noslēgtu starptautiskus pirkumus
• ražotāji, kravu pārvadājumu un loģistikas uzņēmumi var izsekot un uzlabot savu mašīnu un transportlīdzekļu veiktspēju visā pasaulē, pateicoties elektroniskai datu pārsūtīšanai.

Ar programmatūru saistītie pakalpojumi veido arvien lielāku daļu no uzņēmumu ieņēmumiem visā pasaulē, un paredzams, ka šī tendence turpināsies. “Lietiskā interneta” mērķis ir apzināt iespējas, ko rada sensoru un internetā iespējotu ierīču, lielu datu kopu un augstas veiktspējas datošanas spēju apvienošana.

Mazāki uzņēmumi ir ievērojami palielinājuši savu dalību starptautiskās tirdzniecības darījumos, izmantojot internetu, lai sazinātos ar klientiem un piegādātājiem, sniegtu informāciju, veiktu un veiktu pasūtījumus un atvieglotu preču un pakalpojumu piegādi.

ES digitālās tirdzniecības politika

Nozīme, ko ES piešķir digitālajai tirdzniecībai, ir atspoguļota gan divpusējās tirdzniecības sarunās, gan Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Divpusējās sarunās ES cenšas izveidot horizontālas disciplīnas, kas ir neaizstājamas labai tiešsaistes tirdzniecības darbībai un kas attiecas uz preču, pakalpojumu, publiskā iepirkuma u. c. tiešsaistes tirdzniecību. Vispārējais mērķis ir:

• nodrošināt paredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem
• nodrošināt patērētājiem drošu tiešsaistes vidi
• novērst nepamatotus šķēršļus

Pasaules Tirdzniecības organizācijā vairāk nekā astoņdesmit dalībvalstis ir iesaistījušās sarunās par e-komerciju. ES uzskata, ka šī iniciatīva ir unikāla iespēja sniegt ilgi gaidītos tirdzniecības politikas risinājumus, un tās mērķis ir risināt sarunas par visaptverošu un vērienīgu noteikumu kopumu, kas uzlabotu gan iekšzemes, gan globālo e-komerciju.

Tādu digitālo pakalpojumu tirdzniecība, kas iestrādāti produktā

Pakalpojumu tirdzniecības nozīme pieaug ne tikai nemateriālā, bet arī materiālā veidā, t. i., iekļaujot šādus pakalpojumus galaproduktā. “Ražošanas pakalpojumu” fenomens, kura rezultātā tiek sniegti “iegultie pakalpojumi”, ietekmē arvien lielāku preču tirdzniecības daļu. Šādu “iegulto pakalpojumu” piemērs ir programmatūra, kas šķērso robežu kā daudzu preču sastāvdaļa, jo īpaši autobūves nozarē.

Pieaugošajam pieprasījumam pēc videi draudzīgām precēm arvien vairāk būs vajadzīgas progresīvas tehnoloģijas, kas ietvers daudz vairāk “viedu” procesu un programmatūras. 

ES cenšas atvieglot šādu preču tirdzniecību, tostarp izmantojot piemērotas muitas procedūras, kas nodrošinās beznodokļu režīmu pakalpojumiem, kuri ir iekļauti galaproduktā.

Preču vai pakalpojumu pārdošana tiešsaistē

Tirdzniecību mūsdienās ievērojami veicina e-komercijas tiešsaistes platformas. Tie var būt vai nu

• atsevišķas tīmekļa vietnes, piemēram, tiešsaistes veikali
• mitinātas platformas, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietas, kurās uzņēmums piedāvā saskarni un parasti atbalsta programmatūru dažādiem pārdevējiem un pircējiem

E-komercijas platformas atvieglo tirdzniecību, jo

• pircēji un pārdevēji dažādās valstīs var viegli sazināties cits ar citu
• pārdevēji var reklamēt un piedāvāt savas preces un pakalpojumus daudziem potenciālajiem klientiem

Tiešsaistes tirdzniecības vietas piedāvā lielāku izvēli klientiem, jo tās var meklēt un salīdzināt dažādu pārdevēju produktus vai pakalpojumus.

Klienti var būt vai nu galalietotāji (fiziskas personas vai uzņēmumi), vai tālākpārdevēji.

Ja vēlaties pārdot savu preci vai pakalpojumu, izmantojot šādus tiešsaistes kanālus, klientiem tirgos ārpus ES, ir jāpārbauda eksporta prasības tāpat kā tradicionālajiem pārdošanas kanāliem.

Pārdodot nelielus daudzumus galalietotājiem, ir svarīgi informēt sevi par de minimis noteikumiem. Tie bieži atbrīvo zemas vērtības preces no tarifiem, un tām ir tikai minimālas formālas prasības attiecībā uz dokumentiem.

Atkarībā no produktiem vai pakalpojumiem, kurus vēlaties pārdot, var būt papildu prasības, kas jāpārbauda. Piemēram, jums būs jāapsver jautājumi par

• tiešsaistē izmantotās maksājumu vārtejas
• datu privātuma prasības jūsu mērķtirgū un datu pārrobežu nosūtīšana
• kā rīkoties ar noliktavām un loģistiku
• patērētāju aizsardzības un produktu drošības noteikumi
• intelektuālā īpašuma tiesības
• PVN noteikumi
• pasta/kurjera pakalpojumu izmaksas u. c.

Jūs varat sazināties ar tirdzniecības palātām, eksporta veicināšanas aģentūrām, konsultantiem vai līdzīgām iestādēm, lai saņemtu palīdzību šajā procesā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls piedāvā arī vispārēju pieeju Eiropā, kas ietver informāciju par ārvalstu tirgiem.