Digitālā tirdzniecība

 

Digitālā tirdzniecība attiecas uz tirdzniecību, ko nodrošina elektroniskās tehnoloģijas. Tā notiek visās ekonomikas nozarēs un ir ļoti svarīga Eiropas rūpniecībai.

Pasaules e-komercijas tirgus turpina strauji augt. Tiek lēsts, ka visā pasaulē e-komercijas pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 3,2 triljoni EUR, un aptuveni 1,5 miljardi cilvēku iepērkas tiešsaistē. Tā kā ES ir pasaulē lielākā pakalpojumu eksportētāja, tā var gūt lielu labumu no digitālās tirdzniecības iespējām.

Mūsdienu tirdzniecību ļoti lielā mērā veicina digitālās tehnoloģijas. Piemēram,

  • bankas lielā mērā paļaujas uz datu starptautisko pārsūtīšanu
  • lauksaimniecības preču tirgotāji izmanto e-parakstus, lai noslēgtu starptautiskus pirkumus
  • ražotāji, kravu un loģistikas uzņēmumi var izsekot un uzlabot savu mašīnu un transportlīdzekļu veiktspēju visā pasaulē, pateicoties elektroniskai datu pārsūtīšanai.

Ar programmatūru saistītie pakalpojumi veido arvien lielāku daļu no uzņēmumu ieņēmumiem visā pasaulē, un paredzams, ka šī tendence turpināsies. “Lietiskā interneta” mērķis ir izmantot iespējas, ko rada sensoru un ar internetu darbināmu ierīču, lielu datu kopu un augstas veiktspējas datošanas iespēju apvienošana.

Mazāki uzņēmumi ir ievērojami palielinājuši savu līdzdalību starptautiskās tirdzniecības darījumos, izmantojot internetu, lai sazinātos ar klientiem un piegādātājiem, sniegtu informāciju, veiktu pasūtījumus un atvieglotu produktu un pakalpojumu piegādi.

ES digitālās tirdzniecības politika

Nozīme, ko ES piešķir digitālajai tirdzniecībai, ir atspoguļota gan divpusējās tirdzniecības sarunās, gan Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Divpusējās sarunās ES cenšas izveidot horizontālas disciplīnas, kas ir nepieciešamas labai tiešsaistes tirdzniecības darbībai un kas attiecas uz preču, pakalpojumu, publiskā iepirkuma u. c. tirdzniecību tiešsaistē.

  • nodrošināt paredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem
  • nodrošināt patērētājiem drošu tiešsaistes vidi
  • novērst nepamatotus šķēršļus

Pasaules Tirdzniecības organizācijā vairāk nekā astoņdesmit dalībnieki ir iesaistījušies sarunās par e-komerciju. ES uzskata, ka šī iniciatīva ir unikāla iespēja sniegt jau sen gaidītos tirdzniecības politikas risinājumus, un tās mērķis ir vienoties par visaptverošu un vērienīgu noteikumu kopumu, kas uzlabotu gan iekšzemes, gan globālo e-komerciju.

Produktā iegultu digitālo pakalpojumu tirdzniecība

Pakalpojumu tirdzniecības nozīme pieaug ne tikai nemateriālā veidā, bet arī materiālā veidā, t. i., iekļaujot šādus pakalpojumus galaproduktā. “Ražošanas serifikācijas” fenomens, kas noved pie “iegultajiem pakalpojumiem”, ietekmē arvien lielāku preču tirdzniecības daļu. Šādu “integrētu pakalpojumu” piemērs ir programmatūra, kas šķērso robežu kā daudzu preču sastāvdaļa, jo īpaši autobūves nozarē.

Pieaugošajam pieprasījumam pēc videi draudzīgām precēm arvien vairāk būs vajadzīgas progresīvas tehnoloģijas, kas ietvers daudz vairāk “viedu” procesu un programmatūras.

ES cenšas atvieglot šādu preču tirdzniecību, tostarp izmantojot atbilstīgas muitas procedūras, kas ļaus piemērot beznodokļu režīmu pakalpojumiem, kuri ir iekļauti galaproduktā.

Preču vai pakalpojumu pārdošana tiešsaistē

Tirdzniecību mūsdienās lielā mērā atvieglo e-komercijas tiešsaistes platformas. Tie var būt vai nu

  • atsevišķas tīmekļa vietnes, piemēram, tiešsaistes veikali
  • mitinātās platformas, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietas, kur uzņēmums piedāvā saskarni un parasti dublējumprogrammu dažādiem pārdevējiem un pircējiem

E-komercijas platformas atvieglo tirdzniecību, jo

  • pircēji un pārdevēji dažādās valstīs var viegli sazināties cits ar citu
  • pārdevēji var reklamēt un piedāvāt savas preces un pakalpojumus daudziem potenciālajiem klientiem

Tiešsaistes tirdzniecības vietas piedāvā lielāku izvēli klientiem, jo viņi var meklēt un salīdzināt dažādu pārdevēju produktus vai pakalpojumus.

Klienti var būt vai nu galalietotāji (fiziskas personas vai uzņēmumi), vai tālākpārdevēji.

Ja vēlaties pārdot savu preci vai pakalpojumu, izmantojot šādus tiešsaistes kanālus, klientiem tirgos ārpus ES, ir jāpārbauda eksporta prasības tāpat kā attiecībā uz tradicionālajiem tirdzniecības kanāliem.

Pārdodot mazus daudzumus galalietotājiem, ir svarīgi informēt sevi par de minimis noteikumiem. Tie bieži atbrīvo zemas vērtības preces no tarifiem, un tiem ir tikai minimālas formālas prasības attiecībā uz dokumentiem.

Atkarībā no produktiem vai pakalpojumiem, kurus vēlaties pārdot, var būt papildu prasības, kas jāpārbauda. Piemēram, jums būs jāapsver jautājumi par

  • tiešsaistē izmantotās maksājumu vārtejas
  • datu privātuma prasības jūsu mērķtirgū un datu pārrobežu nosūtīšana
  • kā rīkoties ar noliktavām un loģistiku
  • patērētāju aizsardzība un produktu drošuma noteikumi
  • intelektuālā īpašuma tiesības
  • PVN noteikumi
  • pasta/kurjera pakalpojumu izmaksas utt.

Jūs varat sazināties ar tirdzniecības palātām, eksporta veicināšanas aģentūrām, konsultāciju birojiem vai līdzīgām iestādēm, lai saņemtu palīdzību šajā procesā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls piedāvā arī vispārēju informāciju Eiropā, kas ietver informāciju par ārvalstu tirgiem.

Dalīties ar šo lapu:

Tiešās saites