ES un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības nolīgums

Nolīgums atceļ muitas nodokļus un birokrātiju, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi, eksportējot uz Jaunzēlandi.

Īsumā par nolīgumu

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, kas parakstīts Briselē 2023. gada 9. jūlijā, stāsies spēkā 2024. gada 1. maijā.

Vairāk informācijas

Informējam, ka informācija šajā lapā tika sagatavota 2022. gadā. Ir svarīgi atzīmēt, ka tirdzniecības attiecību dinamiskā rakstura dēļ daži dati var vairs nebūt aktuāli. Sīkāku informāciju par ES un Jaunzēlandes tirdzniecības nolīgumu skatītES un Jaunzēlandes tirdzniecības nolīguma pamatelementos.

Lai izpētītu nolīguma visaptverošo tekstu, dodieties uz ES un Jaunzēlandi: Nolīguma teksts. Teksts ir ērti sadalīts nodaļās un pielikumos ērtai apspriešanai.

Spilgtākie mir

Pašreizējā ES divpusējā tirdzniecība ar Jaunzēlandi jau veido 7,8 miljardus eiro gadā precēm un 3,7 miljardus eiro pakalpojumiem. ES eksportē uz Jaunzēlandi 5,5 miljardus eiro gadā un importē Jaunzēlandes produktus 2,3 miljardu euro apmērā, kā rezultātā ES tirdzniecības pārpalikums ir 3,2 miljardi euro.

Attiecībā uz pakalpojumiem ES eksportē vairāk nekā divas reizes vairāk nekā importē: 2,6 miljardi EUR pakalpojumu, ko ES uzņēmumi sniedz klientiem Jaunzēlandē, un 1,1 miljards EUR pakalpojumu, ko ES klientiem sniedz Jaunzēlandes uzņēmumi.

Saskaņā ar BTN ietekmes novērtējumu ir sagaidāms, ka tirdzniecība starp Jaunzēlandi un ES pieaugs par 30 %, atceļot tarifus vien, ietaupot uzņēmumiem nodokļus EUR 140 miljonu apmērā gadā. Turklāt ES ieguldījumu plūsmas Jaunzēlandē varētu palielināties par vairāk nekā 80 %.

Nolīgums:

  • rada ievērojamas ekonomiskās iespējas uzņēmumiem, lauksaimniekiem un patērētājiem;
  • ievēro Parīzes klimata nolīgumu un galvenās darba tiesības, kas ir izpildāmas ar tirdzniecības sankcijām kā galējo līdzekli, un
  • cements ES ir saistīts ar līdzīgi domājošu sabiedroto ekonomiski dinamiskajā Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Nolīguma galvenie elementi

  1. Preču tirdzniecība

Nolīgums atceļ nodokļus visām ES precēm, ko eksportē uz Jaunzēlandi tā spēkā stāšanās brīdī, tostarp pārtikas produktiem un dzērieniem, un jo īpaši augstus nodokļus rūpniecības ražojumiem. Tā arī atceļ vai būtiski samazina ES nodokļus lielākajai daļai Jaunzēlandes preču, ko eksportē uz ES.

  1. Izcelsmes noteikumi

ES un Jaunzēlande ir vienojušās par izcelsmes noteikumiem, kas nodrošina, ka tikai tie produkti, kas būtiski pārstrādāti vienā no pusēm, var gūt labumu no nolīgumā paredzētajām tarifa preferencēm. Izcelsmes dokumentācijas pamatā ir uzņēmumu pašsertifikācija. Pārbaude pamatojas uz vietējo muitas iestāžu saziņu ar importētāju, un tai var sekot administratīvā sadarbība starp muitas dienestiem.

  1. Muitas un tirdzniecības atvieglošana

ES un Jaunzēlande cenšas tirgotājiem nodrošināt efektīvas muitas procedūras, paredzot atbilstīgus noteikumus, kas nodrošina tiesību aktu pārredzamību, veidlapas, procedūras, kas jāievēro uz robežas, vieglu piekļuvi informācijai par piemērotajiem tarifiem, piekļuvi kontaktpunktiem, ja pirms jaunu muitas tiesību aktu pieņemšanas notiek izmeklēšana un apspriešanās ar uzņēmumiem.

  1. Tirdzniecības aizsardzības līdzekļi

Nolīgums apstiprina iespēju vērsties pret negodīgu tirdzniecību starp pusēm, izmantojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus (antidempingu, antisubsidēšanu, globālus aizsardzības pasākumus). Nolīgumā ir iekļauts arī divpusējs aizsardzības mehānisms, kas ļauj ES un Jaunzēlandei noteikt pagaidu pasākumus, ja ievērojams preferenciālā importa pieaugums rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu to iekšzemes ražošanas nozarei.

  1. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

Nodaļā par sanitārajiem un fitosanitārajiem (SPS) jautājumiem, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību, mikrobu rezistenci (AMR) un krāpšanu tirgoto preču jomā, ir ievēroti augsti standarti. Nolīgumā ir atkārtoti apstiprināti PTO SFS nolīguma principi, tostarp “piesardzības princips”, kas nozīmē, ka valsts iestādēm ir juridiskas tiesības rīkoties, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai vidi, saskaroties ar šķietamu risku pat tad, ja zinātniskā analīze nav pārliecinoša.

  1. Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas

ES un Jaunzēlande sadarbojas, lai stiprinātu politiku un noteiktu programmas, kas veicina ilgtspējīgu, iekļaujošu, veselīgu un noturīgu pārtikas sistēmu attīstību un kopīgi iesaistās pārejā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

  1. Dzīvnieku labturība

ES un Jaunzēlande apņemas sadarboties divpusēji un starptautiski, lai veicinātu zinātniski pamatotu dzīvnieku labturības standartu izstrādi un īstenošanu.

  1. Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā

Nolīgums veicina pārredzamību un starptautisko standartu izmantošanu, lai atvieglotu piekļuvi tirgum, vienlaikus nodrošinot aizsardzības līmeni, ko katra puse uzskata par piemērotu. ES uzņēmumi var pierādīt atbilstību Jaunzēlandes tehniskajiem noteikumiem, veicot atbilstības novērtējumus, ko atzītās struktūras veic ES noteiktās nozarēs. Jaunzēlande ir piekritusi pieņemt ES tipa apstiprinājuma sertifikātus mehāniskajiem transportlīdzekļiem, un daudzām ES apstiprinātajām kategorijām nav nepieciešama papildu sertifikācija. Marķēšanas un marķēšanas prasības var izpildīt arī importētājas puses teritorijā, un abas puses var sadarboties tirgus uzraudzības jautājumos. Nolīgumā ir iekļauti īpaši noteikumi par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lai nodrošinātu platformu vīna ražošanas un marķēšanas standartu veicināšanai, lai palielinātu šo standartu konverģenci.

  1. Ieguldījumu liberalizācija un pakalpojumu tirdzniecība

Nolīgums nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES pakalpojumu sniedzējiem un to konkurentiem Jaunzēlandē. Aptvertie pakalpojumi ietver plašu nozaru loku, un pastāv nozarei specifiski reglamentējoši noteikumi attiecībā uz piegādes pakalpojumiem, telekomunikācijām, finanšu pakalpojumiem un starptautiskajiem jūras transporta pakalpojumiem. Nolīgumā ir iekļauti arī noteikumi par profesionāļu pārvietošanos uzņēmējdarbības vajadzībām, piemēram, vadītājiem vai speciālistiem, kurus ES uzņēmumi norīko uz saviem meitasuzņēmumiem Jaunzēlandē, un viņu ģimenes locekļiem.

  1. Digitālā tirdzniecība

Nolīgums nodrošina paredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem un drošu tiešsaistes vidi patērētājiem, kuri iesaistās digitālās tirdzniecības darījumos pāri robežām, kā arī likvidē šķēršļus un novērš diskrimināciju starp tiešsaistes un bezsaistes darbībām. Tas atvieglo pārrobežu datu plūsmas, aizliedzot nepamatotas datu lokalizācijas prasības, vienlaikus saglabājot augstu personas datu un privātuma aizsardzības līmeni, kas būtiski veicina uzticēšanos digitālajai videi.

  1. Kapitāla aprite, maksājumi un pārvedumi un pagaidu aizsardzības pasākumi

Šajā nodaļā noteikts, ka, ja konkrēts darījums ir liberalizēts saskaņā ar nolīgumu (piemēram, ārvalstu tiešo ieguldījumu uzņēmuma dibināšana), tad ir jāpārskaita arī darījumam nepieciešamā nauda (piemēram, ieguldītāja ieguldījums ārvalstu saistītā uzņēmuma kapitālā, maksājumi saistībā ar citiem darījumiem, piemēram, preču tirdzniecību). Tajā pašā laikā šī nodaļa ļauj abām pusēm vajadzības gadījumā veikt pasākumus, piemērojot savus normatīvos aktus, piemēram, attiecībā uz bankrotu, tirdzniecību vai darījumiem ar vērtspapīriem.

  1. Publiskais iepirkums

ES un Jaunzēlande savstarpēji atver savus iepirkuma tirgus, pārsniedzot to, uz ko jau attiecas PTO Valsts iepirkuma nolīgums (GPA). Jaunzēlande ļauj ES uzņēmumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem uzņēmumiem piedalīties konkursos par līgumiem ar visām publiskajām iestādēm, kuru iepirkumu reglamentē iepirkuma noteikumi. Savukārt ES piedāvā Jaunzēlandes piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem visu to preču un pakalpojumu iepirkumu, ko veic centrālās valdības iestādes, uz kurām vēl neattiecas GPA, ar veselību saistītu preču (farmaceitisku un medicīnas ierīču) iepirkumu, ko veic reģionālās pārvaldes iestādes, un tādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, kuri darbojas ostu un lidostu jomā.

  1. Pret konkurenci vērsta rīcība un apvienošanās kontrole

ES un Jaunzēlande vienojās, ka abās jurisdikcijās jāsaglabā efektīvi konkurences tiesību akti, kurus īsteno funkcionāli neatkarīgas iestādes. Šīm iestādēm jārīkojas pārredzami un nediskriminējoši, ievērojot tiesības uz aizstāvību. Nolīgumā ir paredzēta arī iestāžu sadarbība.

  1. Subsīdijas

ES un Jaunzēlande atzīst, ka konkrētas subsīdijas var izkropļot tirgu pienācīgu darbību un kaitēt videi, un šajā nolūkā vienojās, ka principā nebūtu jāpiešķir subsīdijas, kas negatīvi ietekmē konkurenci vai tirdzniecību vai kaitē videi. Turklāt ES un Jaunzēlande vienojās par visaptverošu pārredzamības mehānismu, ar kura palīdzību būtu jāpublisko gan preču, gan pakalpojumu sniedzējiem piešķirtās subsīdijas.

  1. Valstij piederoši uzņēmumi

Nolīgumā ir izklāstīti saistoši noteikumi par valsts uzņēmumu, izraudzīto monopolu un uzņēmumu, kam piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas (VU), rīcību. Noteikumi nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot VU rīkoties saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem un nediskrimināciju. Tas nozīmē, ka VU lēmumiem par pirkšanu un pārdošanu jābūt komerciāli motivētiem saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem tā, lai rīkotos privāts uzņēmums.

  1. Intelektuālais īpašums

ES un Jaunzēlande ir vienojušās par visaptverošiem intelektuālā īpašuma (IĪ) noteikumiem, lai efektīvi aizsargātu un īstenotu intelektuālā īpašuma tiesības, kas veicina inovāciju un radošumu attiecīgajās nozarēs. Nolīgums ietver noteikumus par autortiesībām un blakustiesībām, preču zīmēm, rūpnieciskajiem dizainparaugiem, augu šķirnēm un neizpaužamas informācijas aizsardzību, kā arī stingrus noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp robežpasākumus. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) nolīgums aizsargā ES vīnu un stipro alkoholisko dzērienu pilnu sarakstu un 163 pazīstamākās ES pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un paredz iespēju nākotnē pievienot vairāk ĢIN. Tas padarīs nelikumīgu pārdot imitācijas.

  1. Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

Nolīgumā ir iekļauta īpaša nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA), kas aptver darbaspēku, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī vides un klimata jautājumus. Turklāt pirmo reizi ES tirdzniecības nolīgumā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā ir paredzēta iespēja piemērot tirdzniecības sankcijas kā galējo līdzekli, ja tiek nopietni pārkāptas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pamatsaistības. Tā aizsargā abu pušu tiesības reglamentēt un aizliedz pusēm vājināt vai neīstenot savus tiesību aktus, lai veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus. Nolīgums piedāvā pilsoniskās sabiedrības organizācijām aktīvu lomu nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

  1. Maori

ES un Jaunzēlande atzīst, ka ir svarīgi, lai visi Jaunzēlandes iedzīvotāji, tostarp Māori, varētu gūt labumu no tirdzniecības un ieguldījumu iespējām, ko sniedz nolīgums. Īpaši noteikumi nodrošina sadarbības veicināšanu Māori izstrādājumu tirdzniecībā un informācijas apmaiņu.

  1. Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

Nolīgums piešķir pilsoniskajai sabiedrībai nozīmīgu lomu tā īstenošanā, tostarp attiecībā uz noteikumiem par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. ES un Jaunzēlande informēs nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, kā arī arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citos jautājumos, par to, kā tās īsteno nolīgumu. Šīs pilsoniskās sabiedrības grupas varēs paust savu viedokli un sniegt ieguldījumu diskusijās par to, kā tiek īstenota nolīguma tirdzniecības daļa.

  1. Laba regulatīvā prakse un sadarbība regulējuma jomā

Nolīgums veicina regulatīvo procesu pārredzamību, nodrošinot savlaicīgu informācijas pieejamību sabiedriskajā apspriešanā, ierosināto regulatīvo pasākumu ietekmes novērtējumos un regulatīvo pasākumu pārskatīšanā. Turklāt Jaunzēlande un ES var sadarboties savstarpēji interesējošo regulatīvo darbību jomā.

  1. Mazie un vidējie uzņēmumi

Nolīgums pievēršas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašajām vajadzībām. Tas prasa abām pusēm sniegt informāciju par piekļuvi tirgum konkrētā MVU tīmekļa vietnē un izveido “MVU kontaktpunktu” no katras puses, lai sadarbotos, nosakot veidus, kā šie uzņēmumi varētu gūt labumu no nolīguma piedāvātajām iespējām.

  1. Enerģija un izejvielas

Nodaļa “Enerģētika un izejvielas” papildina noteikumus citās nodaļās, kas attiecas uz enerģētiku (preces, pakalpojumi un investīcijas, tehniskie šķēršļi tirdzniecībai, valsts uzņēmumi, iepirkums), nodrošinot ievērojamu vērtību vairākās jomās. Šī nodaļa aizliedz enerģijas vai izejvielu eksporta monopolus, aizliedz nepamatotu valdības iejaukšanos enerģijas preču un izejvielu cenu noteikšanā, kā arī aizliedz eksportu vai dubultu cenu noteikšanu, ja eksporta cenas būtu augstākas par iekšzemes cenām.

  1. Strīdu izšķiršana

Ar nolīgumu tiek ieviests taisnīgs, efektīvs un iedarbīgs mehānisms, lai atrisinātu strīdus, kas var rasties saistībā ar tā noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Cita starpā tas ietver neatkarīgus šķīrējtiesnešus un pienācīgu procesu un pārredzamību, kas ietver atklātu uzklausīšanu, lēmumu publicēšanu un iespēju ieinteresētajām personām iesniegt rakstiskus viedokļus.

Faktu lapas

Rokasgrāmatas

Dalīties ar šo lapu:

Tiešās saites