ES un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības nolīgums

Nolīgums atceļ muitas nodokļus un birokrātiju, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi, eksportējot uz Jaunzēlandi.

Īsumā par vienošanos

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, kas parakstīts Briselē 2023. gada 9. jūlijā, stāsies spēkā 2024. gada 1. maijā.

Vairāk informācijas

Informējam, ka informācija šajā lapā tika sagatavota 2022. gadā. Ir svarīgi atzīmēt, ka tirdzniecības attiecību dinamiskā rakstura dēļ daži dati var vairs nebūt aktuāli. Sīkāku informāciju par ES un Jaunzēlandes tirdzniecības nolīgumu skatītES un Jaunzēlandes tirdzniecības nolīguma galvenajos elementos. 

Lai izpētītu nolīguma visaptverošo tekstu, dodieties uz ES un Jaunzēlandi: Nolīguma teksts. Teksts ir ērti sadalīts nodaļās un pielikumos, lai ar to varētu viegli iepazīties.

Spilgtākie mir

Pašreizējā ES divpusējā tirdzniecība ar Jaunzēlandi jau ir 7,8 miljardi EUR gadā precēm un 3,7 miljardi EUR pakalpojumiem. ES uz Jaunzēlandi eksportē preces 5,5 miljardu EUR vērtībā gadā un importē Jaunzēlandes produktus 2,3 miljardu EUR vērtībā, kā rezultātā ES tirdzniecības pārpalikums ir 3,2 miljardi EUR.

Pakalpojumu jomā ES eksportē vairāk nekā divas reizes vairāk nekā importē: 2,6 miljardi eiro pakalpojumu, ko ES uzņēmumi sniedz klientiem Jaunzēlandē, salīdzinājumā ar 1,1 miljardu eiro pakalpojumu, ko ES klientiem sniedz Jaunzēlandes uzņēmumi.

Saskaņā ar BTN ietekmes novērtējumu paredzams, ka tirdzniecība starp Jaunzēlandi un ES palielināsies par 30 %, atceļot tarifus vien un ietaupot uzņēmumiem 140 miljonus eiro nodokļu gadā. Turklāt ES ieguldījumu plūsmas uz Jaunzēlandi varētu palielināties par vairāk nekā 80 %.

Nolīgums:

  • rada ievērojamas ekonomiskās iespējas uzņēmumiem, lauksaimniekiem un patērētājiem;
  • ievēro Parīzes klimata nolīgumu un galvenās darba tiesības, kas kā galējo līdzekli īstenojamas, izmantojot tirdzniecības sankcijas, un
  • stiprina ES saites ar līdzīgi domājošu sabiedroto ekonomiski dinamiskajā Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Nolīguma galvenie elementi

  1. Preču tirdzniecība

Nolīgums no tā spēkā stāšanās dienas atceļ nodokļus visām uz Jaunzēlandi eksportētajām ES precēm, tostarp pārtikai un dzērieniem, un īpaši augstus nodokļus rūpniecības ražojumiem. Tā arī atceļ vai ievērojami samazina ES nodokļus lielākajai daļai Jaunzēlandes preču, ko eksportē uz ES.

  1. Izcelsmes noteikumi

ES un Jaunzēlande ir vienojušās par izcelsmes noteikumiem, kas nodrošina, ka tikai produkti, kas ir būtiski pārstrādāti vienā no pusēm, var gūt labumu no nolīgumā paredzētajām tarifa preferencēm. Izcelsmes dokumentācija ir balstīta uz uzņēmumu pašsertifikāciju. Pārbaudes pamatā ir vietējo muitas iestāžu saziņa ar importētāju, un tai var sekot administratīvā sadarbība starp muitas iestādēm.

  1. Muitas un tirdzniecības veicināšana

ES un Jaunzēlande cenšas tirgotājiem nodrošināt efektīvas muitas procedūras ar atbilstošiem noteikumiem, kas nodrošina tiesību aktu, veidlapu un uz robežas izpildāmo procedūru pārredzamību, vieglu piekļuvi informācijai par piemērotajiem tarifiem, piekļuvi kontaktpunktiem pieprasījumu gadījumā un apspriešanos ar uzņēmumiem pirms jaunu muitas tiesību aktu pieņemšanas.

  1. Tirdzniecības aizsardzības līdzekļi

Nolīgumā ir apstiprināta iespēja risināt jebkādu negodīgu tirdzniecību starp pusēm, izmantojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus (antidempinga, antisubsidēšanas, globālos aizsardzības pasākumus). Nolīgumā ir iekļauts arī divpusējs aizsardzības mehānisms, kas ļauj ES un Jaunzēlandei noteikt pagaidu pasākumus gadījumā, ja ievērojams preferenciālā importa pieaugums rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu to iekšzemes ražošanas nozarei.

  1. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

Nodaļā par sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) jautājumiem, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) un krāpšanu tirgotu preču jomā, ir ievēroti augsti standarti. Nolīgumā ir atkārtoti apstiprināti PTO SFS nolīguma principi, tostarp "piesardzības princips", kas nozīmē, ka valsts iestādēm ir juridiskas tiesības rīkoties, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai vidi, saskaroties ar šķietamu risku pat tad, ja zinātniskā analīze nav pārliecinoša.

  1. Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas

ES un Jaunzēlande sadarbojas, lai stiprinātu politiku un noteiktu programmas, kas veicina ilgtspējīgu, iekļaujošu, veselīgu un noturīgu pārtikas sistēmu attīstību un kopīgi iesaistās pārejā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

  1. Dzīvnieku labturība

ES un Jaunzēlande apņemas divpusēji un starptautiski sadarboties, lai veicinātu zinātniski pamatotu dzīvnieku labturības standartu izstrādi un īstenošanu.

  1. Tirdzniecības tehniskie šķēršļi

Nolīgums veicina pārredzamību un starptautisko standartu izmantošanu, lai atvieglotu piekļuvi tirgum, vienlaikus saglabājot aizsardzības līmeni, ko katra puse uzskata par piemērotu. ES uzņēmumi var pierādīt atbilstību Jaunzēlandes tehniskajiem noteikumiem, izmantojot atbilstības novērtējumus, ko ES veic atzītas iestādes konkrētās nozarēs. Jaunzēlande ir piekritusi pieņemt ES tipa apstiprinājuma sertifikātus mehāniskajiem transportlīdzekļiem, un daudzu kategoriju transportlīdzekļiem, kas apstiprināti ES, turpmāka sertifikācija nav vajadzīga. Marķēšanas un etiķetēšanas prasības var izpildīt arī importētājas puses teritorijā, un abas puses var sadarboties tirgus uzraudzības jautājumos. Nolīgumā ir iekļauti īpaši noteikumi par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lai nodrošinātu platformu standartu veicināšanai vīna ražošanā un marķēšanā nolūkā palielināt minēto standartu konverģenci.

  1. Ieguldījumu liberalizācija un pakalpojumu tirdzniecība

Nolīgums nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES pakalpojumu sniedzējiem un to konkurentiem Jaunzēlandē. Aptvertie pakalpojumi ietver plašu nozaru klāstu, un pastāv nozarei specifiski reglamentējoši noteikumi attiecībā uz piegādes pakalpojumiem, telekomunikācijām, finanšu pakalpojumiem un starptautiskā jūras transporta pakalpojumiem. Nolīgumā ir iekļauti arī noteikumi par profesionāļu, piemēram, vadītāju vai speciālistu, kurus ES uzņēmumi norīko darbā savos meitasuzņēmumos Jaunzēlandē, un viņu ģimenes locekļu pārvietošanos darījumdarbības nolūkā.

  1. Digitālā tirdzniecība

Nolīgums nodrošina paredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem un drošu tiešsaistes vidi patērētājiem, kuri iesaistās digitālās tirdzniecības darījumos pāri robežām, un likvidē šķēršļus un novērš diskrimināciju starp tiešsaistes un bezsaistes darbībām. Tas atvieglo pārrobežu datu plūsmas, nosakot nepamatotu datu lokalizācijas prasību aizliegumu, vienlaikus saglabājot augstu personas datu un privātuma aizsardzības līmeni, kas ir svarīgs faktors, kurš veicina uzticēšanos digitālajai videi.

  1. Kapitāla aprite, maksājumi un pārvedumi un pagaidu aizsargpasākumi

Šajā nodaļā noteikts, ka, ja saskaņā ar nolīgumu tiek liberalizēts konkrēts darījums (piemēram, ārvalstu tiešo ieguldījumu uzņēmuma izveide), tad jāpārskaita arī darījumam nepieciešamā nauda (piemēram, ieguldītāja ieguldījums ārvalstu saistītā uzņēmuma kapitālā, maksājumi saistībā ar citiem darījumiem, piemēram, preču tirdzniecību). Tajā pašā laikā šī nodaļa ļauj abām pusēm vajadzības gadījumā veikt pasākumus, piemērojot savus normatīvos aktus, piemēram, attiecībā uz bankrotu, vērtspapīru tirdzniecību vai darījumiem ar vērtspapīriem.

  1. Publiskais iepirkums

ES un Jaunzēlande savstarpēji atver savus iepirkuma tirgus, pārsniedzot to, uz ko jau attiecas PTO Nolīgums par valsts iepirkumu (GPA). Jaunzēlande ļauj ES uzņēmumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem uzņēmumiem piedalīties konkursos par līgumiem ar visām publiskajām iestādēm, kuru iepirkumu reglamentē iepirkuma noteikumi. Savukārt ES atver Jaunzēlandes piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem visu to preču un pakalpojumu iepirkumu, ko veic centrālās valdības iestādes, uz kurām vēl neattiecas GPA, ar veselību saistītu preču (farmaceitisko līdzekļu un medicīnisko ierīču) iepirkumu, ko veic reģionālās valdības struktūras, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, kuri darbojas ostu un lidostu jomā.

  1. Pret konkurenci vērsta rīcība un apvienošanās kontrole

ES un Jaunzēlande vienojās, ka abās jurisdikcijās ir jāsaglabā efektīvi konkurences tiesību akti, kurus īsteno funkcionāli neatkarīgas iestādes. Šīm iestādēm jārīkojas pārredzami un nediskriminējoši, ievērojot tiesības uz aizstāvību. Nolīgumā paredzēta arī sadarbība starp iestādēm.

  1. Subsīdijas

ES un Jaunzēlande atzīst, ka dažas subsīdijas var izkropļot tirgu pienācīgu darbību un kaitēt videi, un šajā nolūkā vienojās, ka principā nebūtu jāpiešķir subsīdijas, kas negatīvi ietekmē konkurenci vai tirdzniecību vai kaitē videi. Turklāt ES un Jaunzēlande vienojās par visaptverošu pārredzamības mehānismu, ar kuru būtu jāpublisko gan preču, gan pakalpojumu sniedzējiem piešķirtās subsīdijas.

  1. Valstij piederoši uzņēmumi

Nolīgumā ir izklāstīti saistoši noteikumi par valsts uzņēmumu, izraudzītu monopolu un uzņēmumu, kam piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas (VU), rīcību. Noteikumi nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot VU rīkoties saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem un nediskrimināciju. Tas nozīmē, ka VU pirkšanas un pārdošanas lēmumiem jābūt komerciāli motivētiem saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem tā, lai rīkotos privāts uzņēmums.

  1. Intelektuālais īpašums

ES un Jaunzēlande ir vienojušās par visaptverošiem intelektuālā īpašuma (IĪ) noteikumiem, lai efektīvi aizsargātu un īstenotu IĪ tiesības, kas veicina inovāciju un radošumu attiecīgajās nozarēs. Nolīgumā ir iekļauti noteikumi par autortiesībām un blakustiesībām, preču zīmēm, rūpnieciskajiem dizainparaugiem, augu šķirnēm un neizpaužamas informācijas aizsardzību, kā arī stingri noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, tostarp robežpasākumiem. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) nolīgums aizsargā visu ES vīnu un stipro alkoholisko dzērienu sarakstu un 163 slavenākās ES pārtikas produktu ĢIN un paredz iespēju nākotnē pievienot vēl citas ĢIN. Tas padarīs nelikumīgu imitāciju pārdošanu.

  1. Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

Nolīgumā ir iekļauta īpaša nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA), kas attiecas uz darbu, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī vides un klimata jautājumiem. Turklāt pirmo reizi ES tirdzniecības nolīgumā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā ir paredzēta iespēja piemērot tirdzniecības sankcijas kā galējo līdzekli gadījumā, ja tiek nopietni pārkāptas galvenās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistības. Tā aizsargā abu pušu tiesības reglamentēt un aizliedz pusēm vājināt vai neīstenot savus tiesību aktus, lai veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus. Nolīgums paredz pilsoniskās sabiedrības organizācijām aktīvu lomu nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

  1. Maori

ES un Jaunzēlande atzīst, ka ir svarīgi, lai visi Jaunzēlandes iedzīvotāji, tostarp maori, varētu gūt labumu no tirdzniecības un ieguldījumu iespējām, ko sniedz nolīgums. Īpaši noteikumi nodrošina sadarbības atvieglošanu maoru produktu tirdzniecībā un informācijas apmaiņu.

  1. Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

Nolīgums piešķir pilsoniskajai sabiedrībai nozīmīgu lomu tā īstenošanā, tostarp attiecībā uz noteikumiem par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. ES un Jaunzēlande informēs nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, kā arī arodbiedrības, kas aktīvi darbojas ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citos jautājumos, par to, kā tās īsteno nolīgumu. Šīs pilsoniskās sabiedrības grupas varēs paust savu viedokli un sniegt ieguldījumu diskusijās par to, kā tiek īstenota nolīguma tirdzniecības daļa.

  1. Laba regulatīvā prakse un regulatīvā sadarbība

Nolīgums veicina regulatīvā procesa pārredzamību, nodrošinot savlaicīgu informācijas pieejamību, rīkojot sabiedriskās apspriešanas, veicot ierosināto regulatīvo pasākumu ietekmes novērtējumus un pārskatot regulatīvos pasākumus. Turklāt Jaunzēlande un ES var sadarboties abpusēju interešu regulatīvo darbību jomā.

  1. Mazie un vidējie uzņēmumi

Nolīgums pievēršas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašajām vajadzībām. Tajā ir noteikts, ka abām pusēm ir jāsniedz informācija par piekļuvi tirgum īpašā MVU tīmekļa vietnē, un abās pusēs ir izveidots "MVU kontaktpunkts", lai sadarbotos nolūkā noteikt veidus, kā šie uzņēmumi var gūt labumu no nolīguma sniegtajām iespējām.

  1. Enerģētika un izejvielas

Nodaļa “Enerģētika un izejvielas” papildina citu nodaļu noteikumus, kas attiecas uz enerģētiku (preces, pakalpojumi un ieguldījumi, tehniskie šķēršļi tirdzniecībai, valsts uzņēmumi, iepirkums), nodrošinot ievērojamu vērtību vairākās jomās. Šī nodaļa aizliedz enerģijas vai izejvielu eksporta monopolus, aizliedz nepamatotu valdības iejaukšanos energoproduktu un izejvielu cenu noteikšanā, kā arī aizliedz eksportu vai divējādu cenu noteikšanu, ja eksporta cenas tiktu noteiktas augstākas par iekšzemes cenām.

  1. Strīdu izšķiršana

Ar nolīgumu tiek ieviests taisnīgs, efektīvs un iedarbīgs mehānisms tādu strīdu izšķiršanai, kas var rasties saistībā ar nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Cita starpā tas ietver neatkarīgus šķīrējtiesnešus un pienācīgu procesu un pārredzamību, kas ietver atklātu uzklausīšanu, lēmumu publicēšanu un iespēju ieinteresētajām personām iesniegt viedokli rakstiski.

Preferenciālas izcelsmes un tarifu atcelšanas nolīgums

Preferenciāls režīms

Preferenciālu tarifa likmju savstarpēja piešķiršana starp Jaunzēlandi un Eiropas Savienību (ES), lai uzlabotu tirdzniecības attiecības.

Tarifu atcelšana

Tarifu atcelšana sākas 2024. gada 1. maijā saskaņā ar nolīguma 2. nodaļas 2.5. pantu un 2.-A pielikumu.

  • Jaunzēlande: Tarifu atcelšana atbilst 2. nodaļas 2.5. panta specifikācijām kopā ar 2.-A pielikuma 2.-A-2. papildinājumu. Pilnīga tarifu atcelšana ir obligāta, stājoties spēkā nolīgumam.
  • ES: Tarifu atcelšana atbilst 2. nodaļas 2.5. pantam, kā arī 2.-A pielikuma 2.-A-1. papildinājumam. Paredzams, ka to pabeigs līdz 2031. gadam, dažām precēm piemērojot muitas nodokļus vai beznodokļu režīmu piešķirto kvotu ietvaros.

Izcelsmes regula

Noteikumi par izcelsmi ir izklāstīti nolīguma 3. nodaļas A līdz C iedaļā, tostarp konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi ir izklāstīti 3.-B pielikumā un 3.-B-1. papildinājumā.

  • OV L, 2024/866, 25.3.2024., 51. lpp.
  • 3.-B pielikums un 3.-B-1. papildinājums (Izcelsmes kvotas) saistībā ar 3.-A pielikumu (Ievadpiezīmes)
  • OV L, 2024/866, 25.3.2024., 562. lpp. (3.-B pielikums)
  • OV L, 2024/866, 25.3.2024., 543. lpp. (3.-A pielikums)

Izcelsmes apliecinājumi

  • Formāli: Oficiāli izcelsmes apliecinājumi nav paredzēti.
  • Neoficiāli: Pie pieņemamiem pierādījumiem pieder paziņojums par izcelsmi un importētāja informētība.
  • Paziņojuma teksts: Atsauces uz 3.-C pielikumu (OV L, 2024/866, 25.3.2024., 625. lpp.) un attiecībā uz konkrētiem produktiem – 3-B-1. papildinājumu (Izcelsmes kvotas: OV L, 2024/866, 25.3.2024., 620. lpp.). Paziņojumi par izcelsmi ir pieļaujami vairākiem sūtījumiem 12 mēnešu laikā.
  • Derīgums: Izcelsmes apliecinājumi ir derīgi 12 mēnešus.
  • Izņēmumi: Neoficiāla izcelsmes deklarācija ir atļauta nekomerciāliem darījumiem
    • sīkpakas no privātpersonām privātpersonām līdz EUR 500 (imports ES) vai NZD 1000 (imports Jaunzēlandē)
    • ceļotāju personīgā bagāža līdz 1200 EUR (imports ES) vai 1000 NZD (imports Jaunzēlandē)

Izcelsmes noteikumi

  • Vispārējā iecietība: 10 % no ražotāja cenas, izņemot HS 50.–63. nodaļā klasificētos ražojumus, uz kuriem attiecas 3.-A pielikuma īpašie noteikumi
  • Slieksnis komplektiem: 15 % no nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu ražotāja cenas.
  • Teritorialitātes princips: Atbilstība ir obligāta.
  • Nemanipulācija: Atbilstība ir obligāta.
  • Atmaksas aizliegums: Nepiemēro.
  • Grāmatvedības nošķiršana: Piemēro atvietojamiem materiāliem un izstrādājumiem, uz ko attiecas HS 10., 15., 27., 28., 29. nodaļa, 32.01.–32.07. pozīcija vai 39.01.–39.14. pozīcija, ja izmanto uzskaites nošķiršanas metodi.

Kumulācija

Divpusējā kumulācija starp ES un Jaunzēlandi ir atļauta, veicinot racionalizētas tirdzniecības attiecības.

Faktu lapas

Rokasgrāmatas

Dalīties ar šo lapu:

Tiešās saites

  1. Jaunumi
  2. Noderīgas saites

Bieži uzdotie jautājumi

  1. Ja tarifs attiecas uz svaru, vai tas ir bruto svars vai neto svars?
  2. Kā varu atrast manam produktam piemērojamo ievedmuitas nodokli?
  3. Ja es vēlos pārdot savu preci vairākās ES valstīs, vai ir ievedmuita, kas jāmaksā katru reizi, kad manu preci ieved citā valstī?
  4. Vai varu saņemt sarakstu ar precēm, kurām piemēro 0 % ievedmuitas nodokli?
  5. Vai akcīzes nodokli piemēro ES vai valsts līmenī?
  6. Kā ES iekasē PVN?
  7. Kā saņemt atļauju zivju eksportam uz ES?
  8. Vai uz ES eksportētajai pārtikai ir jābūt no ES pilnvarota uzņēmuma?
  9. Vai man jāmaksā, lai izmantotu manu tirdzniecības asistentu pakalpojumu un ieguldījumu jomā?
  10. Kādās valodās ir pieejams mans tirdzniecības asistents pakalpojumu un ieguldījumu jomā?