Ieguldījumu tiesu sistēma.
Kāda ir ieguldījumu tiesu sistēma?
Ieguldījumu tiesu sistēma (“ICS”) ir paredzēta, lai novērstu trūkumus ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanā (“IVSI”) un ad hoc šķīrējtiesās. IKS mērķis ir nodrošināt visaugstākos pārredzamības, leģitimitātes un neitralitātes standartus.
Strīdi starp ārvalstu ieguldītājiem un valsti, kurā veikts ieguldījums, t. i., “uzņēmēju valsti”, tiks atrisināti neitrālā forumā. Tomēr to panāks nevis ar ad hoc šķīrējtiesas procedūru, kurā strīdā iesaistītās puses ieceļ šķīrējtiesnešus, bet gan ar institucionalizētu iztiesāšanas struktūru, kuras rezultātā tiktu izveidots divu līmeņu pastāvīgs mehānisms ar pirmā līmeņa tribunālu un apelācijas tiesu. Pastāvīgo tiesu veidos neatkarīgi, augsti kvalificēti tiesneši, uz kuriem attiecas stingri ētikas noteikumi.
Lai nodrošinātu objektivitāti un neatkarību, tiesas sastāvs ir rūpīgi līdzsvarots: viena trešdaļa tribunāla locekļu ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie, viena trešā persona ir otras attiecīgā nolīguma puses valstspiederīgie, bet atlikusī viena trešā ir trešo valstu valstspiederīgie. Tāda pati proporcija tiks saglabāta arī Civildienesta tiesas vienīgajai palātai, kas izskata lietu un ko iecēlis Civildienesta tiesas priekšsēdētājs.
IKS ir pirmais solis ceļā uz daudzpusējas ieguldījumu tiesas (MIC) izveidi, un tad, kad tā stāsies spēkā, to aizstās MIC.
Kā darbojas IKS procedūra?
Iztiesāšanas procedūra saskaņā ar IKS sistēmu ir sadalīta trīs galvenajos posmos.
- apspriešanās posms
- tribunāla posms un
- pārsūdzības posms.
Tikai tad, ja strīdu nav iespējams atrisināt, izmantojot apspriedes, tas pāriet uz šķīrējtiesas posmu, un tikai tad, ja ir iesniegta pārsūdzība, strīds pāriet uz pārsūdzības posmu.
Katrs ieguldījumu aizsardzības nolīgums (IPA) vai plašāks nolīgums, tostarp IKS, ietver konkrētus termiņus šiem posmiem.
Ja ir aizdomas par pārkāpumu, strīds, cik vien iespējams, būtu jāatrisina izlīguma ceļā konsultāciju posmā. Puse pieprasa apspriešanos, iesniedzot otrai pusei rakstisku pieprasījumu, norādot attiecīgo pasākumu un aptvertos noteikumus, kurus tā apsver.
Ja puses nespēj atrisināt strīdu, apspriežoties, prasību var iesniegt šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa izskatīs lietu un lems un pasludinās nolēmumu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.
Ja pirmās instances tiesas nolēmumā ir pieļautas kļūdas, to var pārsūdzēt. Apelācijas tiesa pārskatīs nolēmumu un pasludinās galīgo nolēmumu.
Plašāka informācija atrodama Ieguldījumu tiesu sistēmas rokasgrāmatā
Mediācija
Kas ir mediācija?
Mediācija ir strīdu alternatīvas izšķiršanas (“SAI”) mehānisms. Tā pamatā ir domstarpībās iesaistīto pušu piekrišana rast savstarpēji saskaņotu strīda risinājumu ar trešās personas, t. i., mediatora, palīdzību.
Puses var izvēlēties mediāciju jebkurā laikā, pat pēc tiesvedības uzsākšanas.
Ņemot vērā brīvprātīgo un konsensa principu, mediācija rada elastīgu procedūru, kas pielāgojas pušu īpašajām vajadzībām konkrētā lietā.
Puses kontrolē starpniecību attiecībā uz
- mediatora iecelšana,
- mediācijas darbības jomu un iznākumu.
Mediatoru ieceļ, strīda pusēm vienojoties, un strīdā iesaistītās puses nosaka jautājumus, kas iesniedzami mediatoram. Līdz ar to izlīguma nolīgums attieksies tikai uz tiem jautājumiem, kurus puses ir nolēmušas atrisināt, izmantojot mediāciju.
Kādas ir mediācijas priekšrocības?
Mediācija sniedz vairākas priekšrocības. Tas ļauj pusēm ietaupīt laiku un izmaksas sava elastīguma dēļ, jo tas var novērst ilgstošu un dārgu tiesvedību. Turklāt mediācija var labāk aizsargāt pušu intereses un attiecības.
Kā mediācija atšķiras no tiesvedības?
Atšķirībā no tiesneša tiesvedībā mediators neliek pusēm pieņemt nolēmumu, bet gan palīdz pusēm rast tām savstarpēji pieņemamu risinājumu, uzsākot sanāksmes, apspriežot attiecīgos jautājumus un palīdzot pusēm rast iespējamos risinājumus. Turklāt mediācijas procedūra ir pielāgota pušu konkrētajām vajadzībām, lai nodrošinātu netraucētu un ātru strīda izšķiršanu.