ES vienotais tirgus

Ieguvumi

ES uzņēmumi gūst labumu no

• "vietējais tirgus", kurā ir vairāk nekā 450 miljoni patērētāju, kas pārdod savus produktus;
• vieglāka piekļuve plašam piegādātāju lokam;
• zemākas vienības izmaksas
• plašākas komerciālās iespējas.

ES pilsoņi gūst labumu no

• zemākas cenas
• vairāk inovāciju un ātrāka tehnoloģiju attīstība
• augstāki drošības un vides standarti

Tiesību akti

Tiesību aktu par preču vienoto tirgu mērķis ir nodrošināt, ka ES tirgū laistie produkti atbilst augstām veselības, drošības un vides prasībām un ka produkti, kurus atļauts pārdot ES, var būt apritē bez tirdzniecības šķēršļiem, vienlaikus līdz minimumam samazinot administratīvo slogu.

Galvenie elementi

Iekšējā tirgus galvenie elementi ir šādi:

• Drošums. ES tirgū laistajiem produktiem jāatbilst augstām drošuma un vides prasībām.
• Standarti. Standarti nosaka tehniskās vai kvalitātes prasības produktiem, ražošanas procesiem, pakalpojumiem vai testēšanas metodēm. Standartizācija ir nozares instruments, ar ko nodrošināt ražojumu veiktspēju, drošumu un sadarbspēju. Vairāk par Eiropas standartizāciju.
• Atbilstības novērtēšana. Pirms produktu var laist ES tirgū, ir jāveic atbilstības novērtēšanas procedūra. Ražotājs var laist produktu ES tirgū tikai tad, ja tas atbilst visām piemērojamajām prasībām. Vairāk par atbilstības novērtēšanas procedūru.
• Akreditācija — akreditācija ir galīgais sabiedrības kontroles līmenis Eiropas atbilstības novērtēšanas sistēmā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka atbilstības novērtēšanas struktūrām ir tehniskās iespējas veikt savus pienākumus. Vairāk par akreditāciju.
• Paziņotās struktūras. Paziņotā struktūra ir organizācija, ko ES valsts iecēlusi konkrētu ražojumu atbilstības novērtēšanai pirms to laišanas tirgū. Plašāka informācija par paziņotajām struktūrām.
• Tirgus uzraudzība — tirgus uzraudzība nodrošina, ka nepārtikas preces ES tirgū neapdraud Eiropas patērētājus un darba ņēmējus un ka tiek aizsargātas citas sabiedrības intereses, piemēram, vide, drošība un tirdzniecības taisnīgums. Vairāk par tirgus uzraudzību.
• ICSMS — Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (ICSMS) ir IT platforma, kas atvieglo saziņu starp tirgus uzraudzības iestādēm ES un EBTA valstīs. Vairāk par ICSMS.
• CE zīme — CE zīme norāda, ka ES pārdotais ražojums atbilst visām piemērojamajām drošības, veselības un vides aizsardzības prasībām. Vairāk par CE zīmi.
• Reglamentētā metroloģija – tiesību aktu prasību piemērošana mērījumiem un mērinstrumentiem. ES reglamentētās metroloģijas tiesību akti ir viens no vienotā produktu tirgus pīlāriem. ES prasību mērķis ir veicināt tehnoloģisko inovāciju, aizsargāt veselību un vidi, nodrošināt sabiedrības drošību un veicināt godīgu tirdzniecību. Vairāk par reglamentēto metroloģiju.
• Ārējās robežas — ES valstis uz Savienības robežām pārbauda produktus, kas ievesti no valstīm ārpus ES teritorijas.
• Jauns tiesiskais regulējums — 2008. gadā tika pieņemts jauns tiesiskais regulējums, lai uzlabotu preču iekšējo tirgu un stiprinātu nosacījumus plaša produktu klāsta laišanai ES tirgū. Lasiet vairāk par jauno tiesisko regulējumu.

Brīva preču aprite

Uz daudziem produktiem ES tirgū attiecas saskaņoti noteikumi, kas aizsargā patērētājus, sabiedrības veselību un vidi. Saskaņoti noteikumi neļauj pieņemt potenciāli atšķirīgus valstu noteikumus un nodrošina produktu brīvu apriti ES. Tomēr uz dažām nozarēm joprojām attiecas valstu noteikumi. Preču brīvas aprites princips nodrošina, ka šie noteikumi nerada nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.

Saskaņotās nozares

Saskaņotajām nozarēm visā ES piemēro kopīgus noteikumus. Tie nodrošina uzņēmumiem skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu. Ja ražotāji ievēro šos noteikumus, viņu produktus var brīvi pārdot tirgū.

• Lielākajā daļā nozaru(piemēram, elektroniskās un elektriskās iekārtas, mehānismi, lifti un medicīnas ierīces) ES tiesību akti attiecas tikai uz būtiskajām veselības, drošības un vides aizsardzības prasībām — lai pierādītu atbilstību šīm prasībām, ražotāji var brīvprātīgi izmantot standartus vai citas tehniskās specifikācijas.
• Citās nozarēs (piemēram, autobūves un ķīmisko vielunozarē) tiesību aktos ir noteiktas sīki izstrādātas prasības, saskaņā ar kurām konkrētiem ražojumu veidiem ir jābūt vienām un tām pašām tehniskajām specifikācijām.

Nesaskaņotās nozares

Uz nesaskaņotajām nozarēm neattiecas kopīgi ES noteikumi, un uz tām var attiekties valstu noteikumi. Šīs nozares turpina gūt labumu no Līguma noteikumiem, kas reglamentē preču brīvu apriti saskaņā ar  LESD 34.–36. pants. Uz valstu noteikumiem par šiem produktiem attiecas paziņošanas procedūra, lai nodrošinātu, ka tie nerada nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.

Lai nodrošinātu preču brīvu apriti nesaskaņotajās nozarēs, savstarpējas atzīšanas principu, paziņošanas procedūru 2015/1535 un  LESD 34.–36. pants ir būtiski.