ES vienotais tirgus

ES vienotajā tirgū, ko dažkārt dēvē par iekšējo tirgu, cilvēki, preces, pakalpojumi un nauda var brīvi pārvietoties.Savstarpēja atzīšana garantē, ka jebkuru produktu, ko likumīgi pārdod vienā ES valstī, var pārdot visās citās valstīs. ES pilsoņi nu var studēt, dzīvot, iepirkties, strādāt un pensionēties jebkurā ES dalībvalstī un baudīt preces no visas Eiropas.

Priekšrocības

ES uzņēmumi gūst labumu no

  • “Iekšzemes tirgus”, kurā ir vairāk nekā 450 miljoni patērētāju par saviem produktiem
  • vieglāka piekļuve plašam piegādātāju lokam
  • zemākas vienības izmaksas
  • plašākas komerciālās iespējas

ES pilsoņi gūst labumu no

  • lower prices
  • vairāk jauninājumu un ātrāka tehnoloģiju attīstība
  • augstāki drošības un vides aizsardzības standarti

Tiesību akti

Tiesību aktu par preču vienoto tirgu mērķis ir nodrošināt, ka ES tirgū laistie produkti atbilst augstām veselības, drošības un vides aizsardzības prasībām un ka produkti, kurus atļauts pārdot ES, var laist apritē bez tirdzniecības šķēršļiem, līdz minimumam samazinot administratīvo slogu.

Pamatelementi

Iekšējam preču tirgum ir šādi galvenie elementi:

  • Drošums — ES tirgū laistajiem produktiem jāatbilst augstām drošības un vides aizsardzības prasībām
  • Standarti — standarti nosaka produktu, ražošanas procesu, pakalpojumu vai testēšanas metožu tehniskās vai kvalitātes prasības. Standartizācija ir nozares instruments, ar ko nodrošināt ražojumu veiktspēju, drošumu un sadarbspēju. Vairāk par Eiropas standartizāciju
  • Atbilstības novērtēšana — pirms produktu var laist ES tirgū, ir jāveic atbilstības novērtēšanas procedūra. Ražotājs var laist ES tirgū produktu tikai tad, ja tas atbilst visām piemērojamajām prasībām. Vairāk par atbilstības novērtēšanas procedūru
  • Akreditācija – akreditācija ir pēdējais valsts kontroles līmenis Eiropas atbilstības novērtēšanas sistēmā. Tā ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas struktūrām ir tehniskās spējas veikt savus pienākumus. Vēl par akreditāciju.
  • Paziņotās struktūras — paziņotā struktūra ir organizācija, ko ES valsts izraudzījusies konkrētu ražojumu atbilstības novērtēšanai pirms to laišanas tirgū. Vairāk par paziņotajām struktūrām
  • Tirgus uzraudzība — tirgus uzraudzība nodrošina, ka nepārtikas preces ES tirgū neapdraud Eiropas patērētājus un darbaspēku un ka tiek aizsargātas citas sabiedrības intereses, piemēram, vides aizsardzība, drošība un taisnīgums tirdzniecībā. Vairāk par tirgus uzraudzību
  • ICSMS — Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (ICSMS) ir IT platforma, kas atvieglo saziņu starp ES un EBTA valstu tirgus uzraudzības iestādēm. Vairāk par ICSMS.
  • CE zīme — CE zīme nozīmē, ka ražojums, ko pārdod ES, atbilst visām piemērojamām drošības, veselības un vides aizsardzības prasībām. Vēl par CE zīmi
  • Reglamentētā metroloģija — juridisko prasību piemērošana mērījumiem un mērinstrumentiem. ES tiesību akti reglamentētās metroloģijas jomā ir viens no vienotā produktu tirgus pīlāriem. ES prasību mērķis ir veicināt tehnoloģisko inovāciju, aizsargāt veselību un vidi, nodrošināt sabiedrības drošību un veicināt godīgu tirdzniecību. Vēl par reglamentētu metroloģiju
  • Ārējās robežas — ES valstis pārbauda produktus, kuru izcelsme ir ārpus ES teritorijas.
  • Jauns tiesiskais regulējums — lai uzlabotu preču iekšējo tirgu un stiprinātu nosacījumus plaša ražojumu klāsta laišanai ES tirgū, 2008. gadā tika pieņemts jauns tiesiskais regulējums. Vairāk par jauno tiesisko regulējumu.

Brīva pārvietošanās

Uz daudziem produktiem ES tirgū attiecas saskaņoti noteikumi, kas aizsargā patērētājus, sabiedrības veselību un vidi. Saskaņoti noteikumi nepieļauj, ka tiek pieņemti iespējami atšķirīgi valstu noteikumi, un nodrošina produktu brīvu apriti ES. Tomēr uz dažām nozarēm joprojām attiecas valstu noteikumi. Brīvas preču aprites princips nodrošina, ka šie noteikumi nerada nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.

Saskaņotās nozares

Uz saskaņotām nozarēm attiecas kopīgi noteikumi visā ES. Tie nodrošina skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu uzņēmumiem. Ja ražotāji ievēro šos noteikumus, to ražojumus var brīvi pārdot tirgū.

  • Lielākajā daļā nozaru (piemēram, elektronisko un elektrisko iekārtu, mašīnu, liftu un medicīnisko ierīču) ES tiesību akti attiecas tikai uz veselības, drošības un vides aizsardzības pamatprasībām – lai pierādītu atbilstību šīm prasībām, ražotāji var brīvprātīgi izmantot standartus vai citas tehniskās specifikācijas.
  • Citās nozarēs (piemēram, automobiļu un ķīmisko vielunozarē) tiesību akti paredz sīki izstrādātas prasības, saskaņā ar kurām konkrētiem produktu veidiem ir jābūt vienādām tehniskajām specifikācijām.
  • ES saskaņošanas tiesību aktus, kas paredz bīstamu vielu brīvu apriti elektriskās un elektroniskās iekārtās, pārvalda Vides ģenerāldirektorāts.

Nesaskaņotās nozares

Uz nesaskaņotajām nozarēm neattiecas kopīgi ES noteikumi, un uz tām var attiekties valstu noteikumi. Šīm nozarēm joprojām būtu jāgūst labums no Līguma noteikumiem, kas reglamentē preču brīvu apriti saskaņā ar Līguma pantiem. LESD 34.–36. GADS. Uz valsts noteikumiem par šiem produktiem attiecas paziņošanas procedūra, kas nodrošina, ka tie nerada nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.

Lai nodrošinātu preču brīvu apriti nesaskaņotajās nozarēs, savstarpējās atzīšanas principu, 2015/1535 paziņošanas procedūru un. panta piemērošanu. LESD 34.–36. gadam ir būtiska nozīme.

Dalīties ar šo lapu:

Tiešās saites