Kravu apdrošināšana

Ja preces tiek tirgotas starptautiskā mērogā, apdrošināšana ir svarīgs preču transportēšanas aspekts. Preces ir pakļautas gan parastam, gan ārkārtas riskam. Parastie riski ir saistīti ar preču apstrādi, uzglabāšanu, iekraušanu vai transportēšanu, savukārt ārkārtēji riski var būt nemieri, streiki, terorisms utt.

Apdrošināšanas dokumentācija ir svarīga muitošanai. Nākamajā sadaļā ir sniegta sīkāka informācija par dažādiem apdrošināšanas dokumentu veidiem atkarībā no transporta veida.

Kravu apdrošināšana ir līgums par preču aizsardzību pret zaudējumiem vai bojājumiem, ko izraisa polises segtais risks. Apdrošināšanas rēķins muitošanai parasti ir vajadzīgs tikai tad, ja attiecīgā informācija rēķinā nav norādīta.

Pastāv atšķirība starp kravas apdrošināšanu un pārvadātāja atbildības apdrošināšanu. Attiecībā uz kravas apdrošināšanu apdrošinātie riski un fiksētā atlīdzība par līgumu ir eksportētāja uzņēmuma vai privātpersonas ziņā.

No otras puses, pārvadātāja atbildības apdrošināšanu reglamentē dažādi noteikumi. Atkarībā no transportlīdzekļa veida kompensāciju ierobežo preču svars un vērtība.

Pārvadātāja atbildības standarta darbības joma ir noteikta turpmāk minētajās starptautiskajās konvencijās.

Autopārvadājumi

Starptautiskos kravu autopārvadājumus reglamentē 1956. gadā Ženēvā parakstītā Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR konvencija).

Saskaņā ar šo konvenciju autopārvadātāji nav atbildīgi par kravas nozaudēšanu vai sabojāšanu, ja viņi var pierādīt, ka nozaudēšanu vai sabojāšanu ir izraisījuši:

• pašas preces defekts(-i)
• nepārvarama vara (neparedzēti apstākļi)
• krāvēja vai saņēmēja vaina.

Nav Eiropas Savienības regulējuma attiecībā uz kompensācijām par autotransportu.

Dzelzceļa pārvadātāji

Starptautiskos kravu dzelzceļa pārvadājumus reglamentē Konvencija par dzelzceļa pārvadājumiem (CIM konvencija), kas parakstīta Bernē 1980. gadā.

Dzelzceļa uzņēmumi nav atbildīgi par kravas nozaudēšanu vai sabojāšanu, ja tie var pierādīt, ka nozaudēšanu vai sabojāšanu ir izraisījuši:

• pašas preces defekts(-i)
• nepārvarama vara
• nosūtītāja vai saņēmēja vaina.

Pašlaik nav Eiropas Savienības noteikumu par kompensāciju. Tas parasti ir ierobežots līdz maksimālajai summai par zaudēto vai bojāto bruto kilogramu. Tomēr vairumā gadījumu ir maz ticams, ka uzņēmumi saņems kaut ko tuvu savu preču vērtībai.

Kuģniecības uzņēmumi

1968. gada Starptautiskajā konvencijā par konosamentu, kas plašāk pazīstama kā “Hāgas noteikumi” jeb “Briseles konvencija”, ir noteikti kuģošanas sabiedrību pienākumi, pārvadājot preces starptautiskā mērogā.

Kuģošanas sabiedrības nav atbildīgas par preču nozaudēšanu vai sabojāšanu, ja tās var pierādīt, ka nozaudēšanu vai sabojāšanu ir izraisījuši:

• pašas preces defekti un svara zudums transportēšanas laikā;
• apkalpes pieļauta jūras kļūda;
• ugunsgrēks
• kuģošanai nederīgs kuģis
• nepārvarama vara
• streiks vai lokauts
• a no iekrāvēja puses
• slēpti defekti uz kuģa, kurus nevarēja atklāt stingras inspekcijas laikā
• mēģinājumi glābt dzīvības vai preces jūrā.

Pašlaik Eiropas Savienības līmenī nav saskaņota kompensācija, kas parasti ir ierobežota līdz noteiktai summai par pazaudētu vai bojātu preču kilogramu. Šī sistēma rada tādas pašas problēmas kā dzelzceļa satiksmes negadījumos; eksportētājs varētu zaudēt lielu daļu preču vērtības.

Gaisa pārvadātāji

1929. gada Varšavas konvencija un 1975. gada Monreālas konvencija paredz, ka gaisa pārvadātāji nav atbildīgi par preču nozaudēšanu vai sabojāšanu, ja tie var pierādīt, ka:

• pārvadātājs un tā pārstāvji ir veikuši visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no kaitējuma, vai ka šādus pasākumus nav bijis iespējams veikt (nepārvarama vara);
• bojājumu izraisījusi loča pakalpojumu vai navigācijas kļūda;
• prasītājs ir izraisījis vai veicinājis kaitējumu.

Nav Eiropas Savienības standarta attiecībā uz kompensāciju cietušajai personai. Kompensācija parasti ir ierobežota līdz fiksētai summai par bojātu vai nozaudētu preču bruto kilogramu.

Gaisa pārvadātāji, pieņemot kravu, var veikt īpašas rezervācijas. Šīs rezervācijas tiek reģistrētas gaisa kravas pavadzīmē (AWB) un izmantotas kā pierādījums. Tomēr aviosabiedrības parasti noraidīs aizdomīgus iepakojumus vai tos, kas neatbilst AWB.