Kravu apdrošināšana

Ja preces tiek tirgotas starptautiskā mērogā, apdrošināšana ir svarīgs preču pārvadāšanas aspekts. Preces ir pakļautas parastiem un neparastiem riskiem. Parastie riski ir saistīti ar kravu apstrādi, uzglabāšanu, iekraušanu vai transportēšanu, savukārt reti riski var ietvert nemierus, streikus, terorismu utt.

Jums ir jāapsver iespēja iegādāties apdrošināšanu savām precēm, ko parasti piedāvā valsts eksporta un importa bankas. Attiecībā uz jūsu tirgoto preču muitošanu svarīga ir apdrošināšanas dokumentācija. Nākamajā sadaļā sniegta sīkāka informācija par dažādiem apdrošināšanas dokumentācijas veidiem atkarībā no tā, kādu transporta veidu jūs izmantojat tirdzniecībai.

Kravu apdrošināšana ir līgums, ar kuru apdrošinātas preces tiek parakstītas (aizsargātas) gadījumā, ja kaitējumu rada polisē segtais risks. Apdrošināšanas faktūrrēķins muitošanai ir vajadzīgs tikai tad, ja attiecīgie dati nav iekļauti faktūrrēķinā.

Pastāv atšķirība starp preču transporta apdrošināšanu un pārvadātāja atbildības apdrošināšanu. Attiecībā uz transporta apdrošināšanu līguma segtie riski, fiksētā kompensācija un atlīdzība (aizsardzība) ir eksportētājas sabiedrības vai privātpersonas ziņā.

Savukārt pārvadātāja atbildības apdrošināšanu nosaka dažādi noteikumi. Atkarībā no transportlīdzekļa atlīdzība ir ierobežota ar preču svaru un vērtību. To sniedz tikai tad, ja pārvadātājs nav varējis izvairīties no atbildības.

Pārvadātāja atbildības standarta apjoms ir noteikts turpmākajās starptautiskajās konvencijās.

Kravas autotransports

Starptautiskos kravu autopārvadājumus reglamentē Konvencija par starptautisko kravu autopārvadājumu līgumu (CMR konvencija), kas parakstīta Ženēvā 1956. gadā.

Saskaņā ar šo konvenciju kravas autopārvadātājs nav atbildīgs par preču zaudējumiem vai bojājumiem, ja viņš pierāda, ka tie radušies:

• preces pašas(-u) defekts(-i)
• Nepārvarama vara (neparedzēti apstākļi)
• iekrāvēja vai saņēmēja kļūda

Nav Eiropas Savienības regulējuma attiecībā uz kompensācijām par kravu autopārvadājumiem.

Dzelzceļa pārvadātāji

Starptautiskos preču pārvadājumus pa dzelzceļu reglamentē Konvencija par dzelzceļa pārvadājumiem (CIM konvencija), kas parakstīta Bernē 1980. gadā.

Dzelzceļa pārvadātāji nav atbildīgi par preču bojājumiem vai bojājumiem, ja tie var pierādīt, ka tas radies

• preces pašas(-u) defekts(-i)
• force majeure
• iekrāvēja vai saņēmēja kļūda

Pašlaik nav Eiropas Savienības regulējuma attiecībā uz kompensāciju. Kompensācija (kompensācija) parasti nepārsniedz maksimālo summu par katru zaudēto vai bojāto bruto kilogramu. Tomēr vairumā gadījumu uzņēmumi, visticamāk, nesaņems neko, kas tuvosies to preču vērtībai.

Kuģošanas sabiedrība

1968. gada Starptautiskā konvencija par konosamentu, kas labāk pazīstama kā “Hāgas noteikumi” vai “Briseles konvencija”, nosaka jūras pārvadātāju atbildību starptautisku preču pārvadāšanā.

Kuģošanas sabiedrība nav atbildīga par preču zaudējumiem vai bojājumiem, ja tā pierāda, ka tie radušies

• preces pašas defekti un svara zudums transportēšanas laikā
• apkalpes kļūda jūrniecībā
• ugunsgrēks
• kuģošanai nederīgs kuģis
• force majeure
• streiki vai lokauti
• iekrāvēja kļūda
• slēpti defekti uz kuģa, kas stingrās pārbaudes laikā palika nepamanīti
• mēģinājumi glābt dzīvības vai preces jūrā

Pašlaik Eiropas Savienības līmenī nav veikta saskaņošana attiecībā uz kompensāciju, kas parasti ir ierobežota līdz noteiktai summai par pazaudētu vai bojātu preču kilogramu. Šī sistēma rada tādas pašas problēmas kā ar dzelzceļa satiksmes negadījumiem; eksportētājs, visticamāk, zaudēs lielu daļu no preču vērtības.

Gaisa pārvadātājs

1929. gada Varšavas konvencijā un 1975. gada Monreālas līguma projektā ir noteikts, ka gaisa pārvadātāji nav atbildīgi par preču bojājumiem vai zaudējumiem, ja var pierādīt, ka

• Pārvadātājs un asociētie uzņēmumi veica visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no zaudējumiem, vai arī nebija iespējams veikt piesardzības pasākumus (nepārvarama vara).
• zaudējumi radušies loča darbības vai navigācijas kļūdas dēļ
• cietusī persona ir bijusi kaitējuma cēlonis vai veicinājusi to

Nav Eiropas Savienības standarta attiecībā uz cietušās personas zaudējumu atlīdzināšanu. Kompensāciju parasti ierobežo līdz noteiktai summai par bojāto vai pazaudēto preču bruto kilogramu.

Saņemot kravu, gaisa pārvadātāji var norādīt īpašas rezervācijas. Šīs atrunas tiks rakstītas gaisa transporta līgumā, kas pazīstams kā gaisa kravas pavadzīme (ACN), un tās tiks izmantotas kā pierādījums. Tomēr aviosabiedrības parasti atteiksies no apšaubāmiem kompleksiem ceļojumiem vai tiem, kas neatbilst ACN.