Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgums

Uzziniet vairāk par EEZ līgumu starp 27 ES dalībvalstīm un trim Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm: Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Īsumā

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (EEZ EBTA valstis) tiek iekļautas ES iekšējā tirgū, garantējot preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla brīvu apriti, kā arī vienotu saistīto politiku (konkurence, transports, enerģētika, ekonomiskā un monetārā sadarbība).

  • Vienādi noteikumi un nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmumiem EEZ. ES tiesību akti, kas attiecas uz iekšējo tirgu, ir daļa no EEZ valstu tiesību aktiem.

Uz ko attiecas EEZ līgums?

Papildus saistībām, kas attiecas uz iekšējo tirgu un ar to saistītajām politikas jomām, EEZ līgums nodrošina trīs valstu dalību vairākās ES programmās un aģentūrās šādās jomās:

  • pētniecība un izstrāde
  • izglītība
  • sociālā politika
  • vides aizsardzība
  • patērētāju aizsardzība
  • tūrisms
  • kultūra

Norvēģija, Islande un Lihtenšteina oficiāli nepiekļūst ES lēmumu pieņemšanas procesam. Tomēr tās var sniegt ieguldījumu sagatavošanas posmos. Piemēram, tām ir tiesības piedalīties ekspertu grupās, Komisijas komitejās un iesniegt komentārus par gaidāmajiem tiesību aktiem, kas jāiekļauj EEZ līgumā.

Uz ko neattiecas EEZ līgums?

EEZ līgums neattiecas uz šādām ES politikas jomām:

  • Kopējā lauksaimniecības un zivsaimniecības politika (lai gan nolīgumā ir iekļauti noteikumi par dažādiem lauksaimniecības un zivju produktu tirdzniecības aspektiem);
  • Muitas savienība;
  • Kopējā tirdzniecības politika;
  • Kopējā ārpolitika un drošības politika;
  • Tieslietas un iekšlietas (lai gan EBTA valstis ietilpst Šengenas zonā);
  • ekonomikas un monetārā savienība (EMS).

Preču tirdzniecība

EEZ līgums paredz augstu tirdzniecības liberalizācijas pakāpi lielākajā daļā nozaru. Tomēr EEZ līgums neattiecas uz lauksaimniecību un zivsaimniecību.

Lauksaimniecības produkti

EEZ līguma 3. protokolā ir noteikta pārstrādātu lauksaimniecības produktu cenu kompensācijas sistēma. Šīs sistēmas mērķis ir kompensēt lauksaimniecības pamatproduktu cenu atšķirības EEZ. Tas tiek panākts, piešķirot eksporta subsīdijas un uzliekot ievedmuitas nodokļus. Subsīdijas un muitas nodokļus aprēķina, pamatojoties uz atsauces cenām, par kurām vienojušās līgumslēdzējas puses. 3. protokols neattiecas uz Lihtenšteinu.

Zivīm

EEZ EBTA valstis nepiedalās ES kopējā zivsaimniecības politikā. Islande un Norvēģija izdod savas zvejas kvotas un saglabā dažus ierobežojumus attiecībā uz īpašumtiesībām un uzņēmējdarbību zivsaimniecības nozarē.

Pamatojoties uz EEZ līgumu un papildu divpusējiem nolīgumiem, ir atcelti muitas nodokļi lielākajai daļai balto zivju produktu veidu. Turklāt ievērojami tiek samazināti muitas nodokļi citām zivīm un pārstrādātiem zivju produktiem. Tomēr EEZ līgums neparedz muitas nodokļu samazinājumus dažām svarīgākajām sugām Islandē un Norvēģijā.

Tādējādi EEZ līgums neliedz ES piemērot zivju produktiem aizsardzības pasākumus, piemēram, antidempinga maksājumus un kompensācijas pasākumus.

Tarifi

  • Visus produktus, kuru izcelsme ir EEZ, izņemot dažas zivis un lauksaimniecības produktus, un saskaņā ar izcelsmes noteikumiem EEZ var tirgot bez tarifiem.
  • Tomēr ES un EEZ EBTA valstis importam no trešām valstīm piemēro atšķirīgus tarifus.
  • Pārbaudiet tarifus, ko piemēro jūsu precei manā tirdzniecības asistentā

Izcelsmes noteikumi

Lai produkts saņemtu preferenciālu režīmu saskaņā ar EEZ līgumu, tā izcelsmei jābūt EEZ. Tādēļ EEZ līgumā ir ietverti izcelsmes noteikumi, kas nosaka, cik lielā mērā produkts ir jāražo vai jāpārstrādā EEZ, lai iegūtu EEZ preferenciālas izcelsmes produkta statusu.

Pirms eksportējat/importējat, pārliecinieties, ka:

Produktiem piemērojamās prasības

Preces var brīvi pārvietoties starp ES un citām EEZ valstīm. Prasības produktiem starp EEZ valstīm (tostarp ES) ir vai nu:

  • Saskaņoti un identiski, jo Eiropas līmenī pieņemtie noteikumi, kas piemērojami visā EEZ, ir aizstājuši valstu noteikumus par ražojumiem. Tāpēc preces var pārvietoties bez papildu apstiprinājuma vai testēšanas.
  • Piemēro nesaskaņotu, bet savstarpēju atzīšanu. Tāpēc vienā EEZ valstī likumīgi tirgotus produktus var tirgot visās pārējās EEZ valstīs pat tad, ja ražojums pilnībā neatbilst importētājas EEZ valsts tehniskajiem noteikumiem.

Tehniskie noteikumi un prasības

  • Uzziniet par tehniskajām prasībām, noteikumiem un procedūrām, kurām precēm jāatbilst, lai tās varētu importēt Eiropas Ekonomikas zonā.
  • Meklējiet īpašos noteikumus un noteikumus, kas attiecas uz jūsu produktu un tā izcelsmes valsti, sadaļā Mans tirdzniecības asistents. Tādējādi, lai skatītu jūsu ražojumam piemērojamajās prasības, jums vispirms jānorāda tā muitas kods. Ja nezināt muitas kodu, varat to meklēt ar sava produkta nosaukumu iebūvētajā meklētājprogrammā.

Veselības un drošības prasības SPS

  • Uz veterinārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem attiecas EEZ līguma I pielikums, un uz pārtikas jomas tiesību aktiem attiecas II pielikuma XII nodaļa. Tiesību akti pārtikas un veterinārijas jomā neattiecas uz Lihtenšteinu, kura savas muitas savienības ar Šveici dēļ piemēro veterināros noteikumus, kas paredzēti Šveices un ES Lauksaimniecības nolīgumā.
  • ES un EEZ EBTA valstīs nav pilnībā saskaņotu tiesību aktu par iekārtām. EEZ līgumā ir iekļauti tiesību akti par augu sēklām, uz kurām attiecas I pielikuma III nodaļa (fitosanitārie jautājumi), izņemot noteikumus par importu un robežkontroli.
  • Uzziniet vairāk par veselības, drošības, sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, kuriem ir jāatbilst precēm, lai tās varētu importēt Eiropas Savienībā.
  • Sadaļā Mans tirdzniecības asistents meklējiet jūsu produktam piemērojamos veselības aizsardzības, drošības un sanitāros un fitosanitāros noteikumus un tā izcelsmes valsti. Tādējādi, lai skatītu jūsu ražojumam piemērojamajās prasības, jums vispirms jānorāda tā muitas kods. Ja nezināt muitas kodu, varat to meklēt ar sava produkta nosaukumu iebūvētajā meklētājprogrammā.

Muitošanas dokumenti un procedūras

  • ES muitas savienība neattiecas uz Norvēģiju, Lihtenšteinu un Islandi. Starp šīm valstīm un ES joprojām pastāv muitas robežas un procedūras.
  • Attiecībā uz dažiem ražojumiem, kurus uzskata par augsta riska ražojumiem, atbilstības novērtēšanas iestādei (CAB) ir jānovērtē, vai produkts atbilst piemērojamai produkta sertifikācijai, ko veikusi vienas EEZ valsts izraudzīta CAB, un tā ir atzīta visā EEZ.
  • Uzziniet vairāk par citiem muitošanas dokumentiem un procedūrām, kas vajadzīgas, lai veiktu importu Eiropas Ekonomikas zonā.
    • Intelektuālais īpašums (IĪ) un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN)
  • EEZ līgums ietver saskaņotus noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām un nodrošina rūpniecības tiesību (izgudrojumu, dizainparaugu, preču zīmju u. c.) un autortiesību (mūzika, filmas, drukātie plašsaziņas līdzekļi, programmatūra u. c.) augsta līmeņa aizsardzību visās EEZ valstīs.
  • Noteikumi ietver arī intelektuālā īpašuma tiesību reģionālas izsmelšanas principu, kas piemērojams visā EEZ. Praksē, tiklīdz tiesību subjekts ir laidis produktu EEZ tirgū (vai ar viņa piekrišanu), tas vairs nevar atsaukties uz savām ekskluzīvajām tiesībām, lai novērstu šādu produktu importu no citas EEZ valsts.
  • Pamatojoties uz EEZ līguma 65. panta 2. punktu, tiesību akti intelektuālā īpašuma jomā ir iekļauti XVII pielikumā. Tomēr ne visas ES iniciatīvas šajā jomā ir iekļautas.
  • Uzziniet vairāk par intelektuālā īpašuma un ĢIN tiesību aktiem ES, kā arī par ES intelektuālā īpašuma tiesību politiku attiecībā uz tirdzniecību.

Tirdzniecība ar pakalpojumiem

Plašāka informācija par pakalpojumu tirdzniecības noteikumiem, noteikumiem un iespējām

Publiskais iepirkums

Ar EEZ līgumu tika izveidots vienots publiskā iepirkuma tirgus, kura vērtība ir aptuveni 18 % no EEZ IKP. Tāpēc EEZ uzņēmumiem ir ievērojamas iespējas, jo tie var konkurēt par valdības līgumiem visā iekšējā tirgū.

Vispārīga informācija par publiskā iepirkuma tiesību aktiem, noteikumiem un piekļuvi dažādiem tirgiem. Atrast konkrētu informāciju par ES publiskā iepirkuma tirgu.

Ieguldījumu

Atrodiet vispārīgu informāciju, lai varētu ieguldīt ārzemēs, t. i., ja ieguldāt no ārvalstīm EEZ, atradiet konkrētu informāciju.

Cits (konkurence, RDD)

Sacensības.

Lai nodrošinātu viendabīgu EEZ ar vienādiem konkurences nosacījumiem, visiem uzņēmumiem visā EEZ piemēro vienādus konkurences noteikumus. Konkurences noteikumi iekšējā tirgū aptver četras galvenās jomas un ir identiski trijās EEZ EBTA valstīs un ES dalībvalstīs. Šie noteikumi ir šādi:

  • Konkurenci ierobežojošu nolīgumu izbeigšana un dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana (piemēram, vienošanās par cenu noteikšanu starp konkurentiem)
  • Uzņēmumu apvienošanās kontrole (piemēram, divu lielu grupu apvienošanās, kuras rezultātā tās dominē tirgū)
  • Monopolistisku ekonomikas nozaru (piemēram, telekomunikāciju) liberalizācija
  • Aizliegums — ar dažiem izņēmumiem — valsts atbalsts, kas kropļotu konkurenci, selektīvi dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai valsts rūpniecības nozarēm.

Tā kā EEZ līgumā ir iekļauti stingri konkurences noteikumi, antidempinga pasākumi, kompensācijas maksājumi un citi tirdzniecības pasākumi parasti ir aizliegti starp EEZ valstīm.

Valsts atbalsta jomā

Saskaņā ar ES Līgumiem EEZ līgums kopumā aizliedz jebkādus pasākumus, kurus var identificēt kā valsts atbalstu, tostarp dotācijas, aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem un nodokļu atvieglojumus, kas var izkropļot tirdzniecību. Tomēr daži politiski, ekonomiski un sociāli apsvērumi var izraisīt izņēmumus no šā aizlieguma.

Noderīgas saites un dokumenti

Dalīties ar šo lapu:

Tiešās saites