Glosārija terminu saraksts:
“Ievešanas cenu sistēma” nosaka minimālo cenas slieksni, kuru pārsniedzot, būtu jāsaglabā importētās produkcijas cena. Tā attiecas uz 15 svaigu augļu un dārzeņu veidu importu, lai aizsargātu ražotājus no starptautiskās konkurences. Šīs robežvērtības ir atkarīgas no produkta, partnervalsts un gadalaika. Ārējos barošanas avotus piemēro kopā ar ad valorem importa tarifiem.
“Importētāja zināšanas” ļauj importētājam pieprasīt preferenciālu tarifu režīmu, pamatojoties uz viņa zināšanām par importēto produktu noteiktas izcelsmes statusu, iesniedzot apliecinošus dokumentus vai pierakstus, ko sniedz produkta eksportētājs vai ražotājs un kas ir importētāja rīcībā. Šī informācija sniedz derīgus pierādījumus tam, ka ražojums ir kvalificējams kā noteiktas izcelsmes ražojums.
Saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem attiecas uz personu vai uzņēmumu, kas pērk noteiktas izcelsmes produktu un pieprasa tam preferenciālu tarifa režīmu.
Starptautiskie komercnoteikumi. Vienpadsmit pārdošanas noteikumi, kas pieņemti visā pasaulē, sadalot izmaksas un atbildību starp pircēju un pārdevēju. Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) ierosinātie, atjauninātie un ar autortiesībām aizsargātie standarti kalpo par globāliem standartiem kopīgu līgumu klauzulu vienotai interpretācijai starptautiskajā tirdzniecībā.
Īsumā, šie termini ir šādi: 1) Ex Works (EXW), 2) brīvkravu pārvadātājs (FCA), 3) brīvgaitas kuģis (FAS), 4) FOB (brīvs kuģis uz kuģa), 5) izmaksas un krava (CFR), 6) izmaksas, apdrošināšana un krava (CIF), 7) pārvadājums uz (CPT), 8) Pārvadājumi un apdrošināšana iemaksāti (CIP), 9) piegādāta vieta (DAP), piegādāts bez kravas (DPU), piegādāts ar nodokli (DDP).
Importam piemērotais tarifs, ko izsaka kā konkrētu summu par vienību, piemēram, centus par kilogramu. Savukārt procentuālais (ad valorem) nodoklis ir maksājums, ko piemēro importam, kurš definēts kā fiksēta procentuālā daļa no vērtības.
“noteiktas izcelsmes” līdzekļi, kas atbilst visiem piemērojamajiem izcelsmes noteikumiem ES preferenciālajā tirdzniecības režīmā. Tie ir i) pilnībā iegūti vai ražoti produkti vai ii) produkti, kas atbilst konkrētiem produktiem piemērojamiem noteikumiem. Ražojumus, kas ražoti tikai no šiem noteiktas izcelsmes materiāliem, arī uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem. Sk. arī nenoteiktas izcelsmes materiālus.
Saistītais saturs:
Dokuments, kurā paziņots, ka preces atbilst izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti konkrētā preferenciālās tirdzniecības režīmā, tādējādi atbalstot lūgumu piemērot preferenciālu režīmu saskaņā ar šo preferenciālo tirdzniecības režīmu. Atkarībā no preferenciālās tirdzniecības režīma pastāv dažādi izcelsmes apliecinājuma veidi, piemēram, muitas pārvaldes vai valsts iestādes izdots izcelsmes sertifikāts vai paziņojums par izcelsmi/rēķindeklarācija/izcelsmes deklarācija, ko sagatavojis eksportētājs.
Saistītais saturs:
Izcelsmes noteikumi ir kritēriji, kas vajadzīgi, lai noteiktu ražojuma valsts izcelsmi. To nozīmīgums izriet no tā, ka vairākos gadījumos maksājumi un ierobežojumi ir atkarīgi no importa avota. Izcelsmes noteikumi dažādās valstīs un tirdzniecības nolīgumos ievērojami atšķiras. Lai gan prasība par būtisku pārveidi ir vispāratzīta, dažas valstis vai tirdzniecības nolīgumi piemēro tarifu klasifikācijas maiņas kritēriju, citas – procentuālās daļas kritēriju, bet citas – ražošanas vai pārstrādes darbības kritēriju.
Saistītais saturs:
Valdības kompetento iestāžu izdots dokuments, kas apliecina valsti, kurā prece ražota. Piemēram, ES preferenču režīmam ar dažām valstīm ir vajadzīgs preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED.