Glosārijs

Termins, ko izmanto, lai izslēgtu no vispārējo preferenču sistēmas (VPS) produktus, kuru izcelsme ir saņēmējvalstī, kad tie sasniedz tādu konkurētspējas līmeni ES tirgū, kurā tiem vairs nav vajadzīga VPS, lai konkurētu. Atšķirībā no iepriekšējās VPS, kurā bija VPS specifiskās “nozares”, gradācijas pamatā tagad ir kopējā muitas tarifa (KMT) “sadaļas”. Sadaļa (t. i., liela produktu grupa konkrētā nozarē – KMT ir 21) no atsevišķām valstīm ir “absolvēta” (izslēgta) no VPS, ja šie produkti pārsniedz attiecīgo robežvērtību (57 %, 17,5 % vai 47,2 % atkarībā no produkta veida) no to pašu produktu importa ES, uz kuriem attiecas VPS, kā gada vidējais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā.

Dienvidamerikas tirdzniecības bloks, kas izveidots ar Asunsjonas līgumu 1991. gadā un Ouro Preto protokolu 1994. gadā.

Tās pilntiesīgie locekļi ir

• Argentīna
• Brazil
• Paragvaja
• Urugvaja

Venecuēla ir arī pilntiesīga locekle, taču kopš 2016. gada 1. decembra tās darbība ir apturēta.

Asociētās valstis ir

• Bolīvija
• Čīle
• Kolumbija
• Ekvadora
• Gajāna
• Peru
• Shark

Novērotājas valstis ir Jaunzēlande un Meksika. Bloks ir samazinājis tarifus tirdzniecībai starp šīm valstīm par līdz pat 90 %.

Noteikums, kas ļauj preču ražošanā izmantot nelielu daudzumu nenoteiktas izcelsmes materiālu, neietekmējot to noteiktas izcelsmes statusu, ja vien tas nepārsniedz noteiktu robežvērtību (parasti nosaka aptuveni 10 % vai 15 % apmērā no preces ražotāja cenas vai svara atkarībā no preferenciālā tirdzniecības režīma). Tomēr, ja konkrētam ražojumam piemērojamajā noteikumā jau ir atļauts izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālu procentuālo daudzumu, pielaidi nevar izmantot, lai pārsniegtu minēto daudzumu. Pielaides noteikums ir pazīstams arī kā “de minimis”.

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek izmantoti, lai atjaunotu taisnīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kad konkrēta ražojuma imports no trešās valsts nonāk ES par mākslīgi zemām cenām, tādējādi kaitējot Eiropas ražošanas nozarei. Tie ļauj uzlikt papildu nodokļus importam ES, ja notiek negodīga tirdzniecība.

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti var tikt galā ar zemām importa cenām tikai tad, ja šādas cenas ir dempinga, subsidētas vai ja tās izraisa strauju un neparedzētu importa pieaugumu.
Tirdzniecības aizsardzības pasākumi skar tikai aptuveni 1 % no ES kopējā importa apjoma.

ES tirdzniecības aizsardzības tiesību akti saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem ietver instrumentus, ar kuriem:
• Antidempings
• antisubsidēšanas
• aizsardzības pasākumi

Produkts atbilst noteikumam, ja visu vai konkrētu nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz noteiktu procentuālo daļu no galaprodukta ražotāja cenas.

Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

Produkta reģionālās vērtības saturs FOB (%) = ((FOB – Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība)/FOB) x 100

kur

“Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība” = visu jūsu ražojuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrojamā cena, ko par nenoteiktas izcelsmes materiāliem maksāja ES vai preferenciālā partnervalstī.

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO Nolīgums par muitas vērtējumu).

“ražotāja cena” ir izstrādājuma ražotāja cena, kas samaksāta vai maksājama ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas izmaksas, kas radušās izstrādājuma ražošanā, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, ja iegūto izstrādājumu eksportē.

Noteikums ir izpildīts, ja nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība procentos nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta konkrētā ražojuma noteikumā.

Papildu informācija par aprēķina metodi ES un Japānas nolīgumā ir atrodama ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma nodaļas par izcelsmes noteikumiem 4. piezīmē “Nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības aprēķināšana”.

Piemērs. Plastmasas krūzes (HS pozīcija 39.24)

Dažos ES tirdzniecības nolīgumos noteikums par plastmasas krūzēm (HS pozīcija 39.24) paredz:

“Ražošana [ražošana], kurā visu izmantoto [nenoteiktas izcelsmes] materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas (MaxNOM 50 % (EXW))”

Plastmasas džugu ražotājs izmanto šādus nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas importēti no valstīm ārpus ES un partnervalsts:

Plastmasas granulas (HS pozīcija 39.03) (vērtība EUR 2)

Lid (HS pozīcija 39.24) (vērtība EUR 0,50).

Plastmasas krūze (ražotāja cena EUR 6) atbilst izcelsmes noteikumam, jo izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība ir mazāka par 50 % no ražotāja cenas.

Piemērs: Slēpošanas ķēdes (HS pozīcija 73.15)

Dažos ES preferenciālajos tirdzniecības režīmos noteikums attiecībā uz drošības ķēdēm (HS pozīcija 73.15) paredz:

“Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 73.15 klasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas (MaxNOM 50 % (EXW))”

Debesķēžu ražotājs izmanto šādus nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas importēti no valstīm ārpus ES un partnervalsts

— ķēde (HS pozīcija 73.15) (vērtība EUR 150)

Nerūsējošā tērauda stieple (HS pozīcija 72.23) (vērtība EUR 60)

Slēpošanas ķēde (ražotāja cena EUR 350) atbilst izcelsmes noteikumam, jo HS pozīcijā 73.15 klasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība ir mazāka par 50 % no slēpošanas ķēdes ražotāja cenas, lai gan visu nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība pārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas.