Kāds nodoklis ir jāmaksā, ja ES izstrādātā programmatūra tiek eksportēta uz trešo valsti un iestrādāta citā produktā, piemēram, automobilī, kad šo produktu pēc tam importē ES?
Parasti no trešām valstīm importētam ražojumam neatkarīgi no šādu produktu sastāvdaļu izcelsmes piemēro nodokli atbilstīgi ES kombinētajai nomenklatūrai, ja vien šāds produkts nav pilnībā liberalizēts saskaņā ar ES brīvās tirdzniecības nolīgumu ar eksportētājvalsti. Tomēr importētājs var izmantot ES pieejamās muitas procedūras, lai izvairītos no nodokļa maksāšanas par komponentu, kas ražots ES, bet pārstrādāts trešā valstī.
Pašreizējā situācijā pieejamā procedūra ir izvešana pārstrādei. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kas ir izstrādājis vai iegādājies programmatūru ES (programmatūras īpašniekam), ir jāsaņem atļauja izvešanai pārstrādei, pirms programmatūra ir uzstādīta automobilī vai tā daļā. Uzņēmumam ir jāvēršas pie kompetentā muitas dienesta vietā, kur tiek glabāta programmatūras īpašnieka uzskaite un dokumentācija, kas ļauj muitas dienestam pieņemt lēmumu (galvenā uzskaite muitas vajadzībām) (vienā no 27 dalībvalstīm).
Atļaujā ir jānorāda programmatūras vērtība (komercvērtība), ko pēc importēšanas atskaitīs no importētā automobiļa/automobiļa daļas vērtības. Programmatūras vērtība būs tās ražošanas izmaksas vai iepirkuma cena. Nodoklis tiks iekasēts par šīs vērtības starpību (pievienotā vērtība). Muitas dienesti precizē termiņu, kurā izvešanas pārstrādei procedūra tiks pabeigta, t. i., laiku, līdz kuram jāveic galaprodukta ievešana.
ES importētājam muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā ir jānorāda attiecīgā izvešanas pārstrādei atļauja.