Glosārija meklēšanas rezultāti vaicājumam "(" (51)
Glosārija terminu saraksts:
Parasti tarifu maksā importētājs. Importētājs deklarē preces muitojamo vērtību importētājvalsts muitas dienestam, un galīgo preču vērtības novērtējumu veic muita. Visbiežāk vērtības aplēses pamatā ir darījuma vērtība (cena, ko pircējs faktiski samaksājis pārdevējam).
Ražojums atbilst noteikumam, ja tā ražošanā izmantotos nenoteiktas izcelsmes materiālus klasificē citā HS pozīcijā nekā ražojumu.
Piemērs
Papildu informācija ir atrodama ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma nodaļas par izcelsmes noteikumiem ievadpiezīmēs.
Piemērs
Sēdvietas HS pozīcijā 94.01
Dažos ES preferenciālas tirdzniecības režīmos noteikums par atrašanās vietām (HS pozīcija 94.01) paredz:
“Ražošana [ražošana] no jebkuras pozīcijas [nenoteiktas izcelsmes] materiāliem, izņemot paša ražojuma pozīciju (CTH)”
Sēdvietu ražotājs izmanto šādus nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas importēti ES no valstīm ārpus ES un BTN partnervalsts
- zāģmateriāli (HS pozīcija 44.07)
- audumi (HS pozīcija 52.08)
- putas/porolons (HS pozīcija 39.03)
Visus ražošanā izmantotos nenoteiktas izcelsmes materiālus klasificē tarifa pozīcijās, kas atšķiras no sēdvietu tarifa pozīcijas. Tāpēc produkts (sēdekļi) atbilst izcelsmes noteikumam.
Neatkarīgi no noteikumiem, kas reglamentē daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, attīstītās valstis var piešķirt tarifa preferences jaunattīstības valstīm, neprasot savstarpīgumu (saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu, kategoriju, reģionālo vai divpusējo).
Tarifs ir muitas nodoklis vai nodoklis, ko iekasē par preču importu. Lielākoties tarifs ir procentuālais tarifs (procentos no vērtības) vai specifisks tarifs (piemēram, USD 100 par tonnu). Retāk tas var būt salikts tarifs, ko veido abi šie elementi. Tarifus galvenokārt piemēro importam, bet ir gadījumi, kad tarifi tiek piemēroti eksportam. Tarifi palielina valdības ieņēmumus un importēto ražojumu cenas, tādējādi sniedzot vietējā ražojuma ražojumiem cenu priekšrocības.
Saistītais saturs:
Prasība, ka preferenciālas izcelsmes precēm jābūt ražotām preferenciālas tirdzniecības režīma pušu teritorijā bez jebkādiem pārtraukumiem (t. i., ražošanas procesa laikā tās nedrīkst atstāt attiecīgās puses teritoriju).
Tranzīta dokuments, kas kalpo gan kā muitas deklarācija, gan kā galvojums valstīs, kas ir Starptautiskā transporta maršruta (TIR) konvencijas līgumslēdzējas puses.
Tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek izmantoti, lai atjaunotu taisnīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kad konkrēta ražojuma imports no trešās valsts nonāk ES par mākslīgi zemām cenām, tādējādi kaitējot Eiropas ražošanas nozarei. Tie ļauj uzlikt papildu nodokļus importam ES, ja notiek negodīga tirdzniecība.
Tirdzniecības aizsardzības instrumenti var tikt galā ar zemām importa cenām tikai tad, ja šādas cenas ir dempinga, subsidētas vai ja tās izraisa strauju un neparedzētu importa pieaugumu.
Tirdzniecības aizsardzības pasākumi skar tikai aptuveni 1 % no ES kopējā importa apjoma.
ES tirdzniecības aizsardzības tiesību akti saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem ietver instrumentus, ar kuriem:
• Antidempings
• antisubsidēšanas
• aizsardzības pasākumi
Produkts atbilst noteikumam, ja visu vai konkrētu nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz noteiktu procentuālo daļu no galaprodukta ražotāja cenas.
Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību aprēķina pēc šādas formulas:
Produkta reģionālās vērtības saturs FOB (%) = ((FOB – Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība)/FOB) x 100
kur
“Nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība” = visu jūsu ražojuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrojamā cena, ko par nenoteiktas izcelsmes materiāliem maksāja ES vai preferenciālā partnervalstī.
“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO Nolīgums par muitas vērtējumu).
“ražotāja cena” ir izstrādājuma ražotāja cena, kas samaksāta vai maksājama ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas izmaksas, kas radušās izstrādājuma ražošanā, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, ja iegūto izstrādājumu eksportē.
Noteikums ir izpildīts, ja nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība procentos nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta konkrētā ražojuma noteikumā.
Papildu informācija par aprēķina metodi ES un Japānas nolīgumā ir atrodama ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma nodaļas par izcelsmes noteikumiem 4. piezīmē “Nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības aprēķināšana”.
Piemērs. Plastmasas krūzes (HS pozīcija 39.24)
Dažos ES tirdzniecības nolīgumos noteikums par plastmasas krūzēm (HS pozīcija 39.24) paredz:
“Ražošana [ražošana], kurā visu izmantoto [nenoteiktas izcelsmes] materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas (MaxNOM 50 % (EXW))”
Plastmasas džugu ražotājs izmanto šādus nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas importēti no valstīm ārpus ES un partnervalsts:
Plastmasas granulas (HS pozīcija 39.03) (vērtība EUR 2)
Lid (HS pozīcija 39.24) (vērtība EUR 0,50).
Plastmasas krūze (ražotāja cena EUR 6) atbilst izcelsmes noteikumam, jo izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība ir mazāka par 50 % no ražotāja cenas.
Piemērs: Slēpošanas ķēdes (HS pozīcija 73.15)
Dažos ES preferenciālajos tirdzniecības režīmos noteikums attiecībā uz drošības ķēdēm (HS pozīcija 73.15) paredz:
“Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 73.15 klasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas (MaxNOM 50 % (EXW))”
Debesķēžu ražotājs izmanto šādus nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas importēti no valstīm ārpus ES un partnervalsts
— ķēde (HS pozīcija 73.15) (vērtība EUR 150)
Nerūsējošā tērauda stieple (HS pozīcija 72.23) (vērtība EUR 60)
Slēpošanas ķēde (ražotāja cena EUR 350) atbilst izcelsmes noteikumam, jo HS pozīcijā 73.15 klasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība ir mazāka par 50 % no slēpošanas ķēdes ražotāja cenas, lai gan visu nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība pārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas.
Vismazāk attīstītās valstis (VAV) ir valstis ar zemiem ienākumiem, kas saskaras ar nopietniem strukturāliem šķēršļiem ilgtspējīgai attīstībai. Tās ir ļoti neaizsargātas pret ekonomikas un vides satricinājumiem, un tām ir zems cilvēkresursu līmenis. Pašlaik vismazāk attīstīto valstu sarakstā ir 47 valstis, kuras pārskata ik pēc trim gadiem. Vismazāk attīstītajām valstīm ir ekskluzīva piekļuve dažiem starptautiskajiem atbalsta pasākumiem, jo īpaši attīstības palīdzības un tirdzniecības jomā.
Līgums, kas bija Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) priekštecis. Tā kalpoja par pamatu sarunām, kuru mērķis bija liberalizēt pasaules tirdzniecību, un palīdzēja strukturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.
GATT 1947 atsaucas uz GATT veco redakciju, savukārt GATT 1994 ir PTO iekļautās Vispārējās vienošanās jaunā versija, kas reglamentē preču tirdzniecību.