Muitošanas dokumenti un procedūras

Šī iedaļa ir paredzēta ES importētājiem. Tajā sniegta detalizēta informācija par ES importa procedūrām, tostarp par tādiem tematiem kā reģistrācija kā ekonomikas dalībnieks un uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs, dažādie dokumenti, kas jums ir jāaizpilda, un saites uz nozares un valsts prasībām. Sīkāku informāciju par produktu meklējiet Mans tirdzniecības asistents.

Šajā nodaļā atradīsiet:

  • dokumenti, kas vajadzīgi muitošanai ES
  • informācija par to, kā iegūt EORI numuru
  • dažādās muitas procedūras
  • informācija par izcelsmes apliecinājumiem, kas ir daļa no muitošanas
  • konkrēta informācija par katru ES dalībvalsti saistībā ar importu

Dokumenti, kas vajadzīgi muitošanai ES

 
 

Izcelsmes apliecinājums

Izcelsmes apliecinājums ir starptautiskās tirdzniecības dokuments, kas apliecina, ka sūtījumā iekļauto preču izcelsme ir konkrētā valstī vai teritorijā. To deklarē VAD un uzrāda atmuitošanai.

Vispārīgi runājot, preču noteiktas izcelsmes statusu var pierādīt ar:

  • nepreferenciālas izcelsmes sertifikāti, kas apliecina, ka preču izcelsmes valsts neatbilst preferenciāla režīma piemērošanai. Šos sertifikātus parasti izsniedz tirdzniecības kameras.
  • preferenciālas izcelsmes sertifikāti, kas ļauj precēm piemērot samazinātus vai nulles nodokļus, ja tās importē no tām trešām valstīm, ar kurām ir parakstīts preferenču nolīgums.

Šādi sertifikāti jāizdod eksportētājvalsts muitas iestādēm un jāuzrāda muitošanas laikā.

  • tā sertifikāta veids, uz kuru jāpiesakās, ir noteikts katrā preferenču nolīgumā: A veidlapa (VPS režīmam), EUR MED (dažos konkrētos gadījumos PEM sistēmā) vai EUR 1 (visi pārējie gadījumi)
  • rēķindeklarācijas, ko izdevis eksportētājs saņēmējā valstī vai partnervalstī. Būtu jānošķir divas situācijas
    • par sūtījumiem līdz EUR 6000 faktūrrēķina deklarācijas var izdot jebkurš eksportētājs saņēmējā valstī/partnervalstī.
    • par sūtījumiem, kas pārsniedz EUR 6000, faktūrrēķina deklarācijas izdod tikai atzīts eksportētājs.

Īpašs rēķindeklarācijas gadījums ir REX sistēma.

Var uzrādīt arī saistošās izziņas par tarifu sertifikātus un/vai saistošu informāciju par izcelsmi.

 
 
 
 

Skatīt arī:

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija (ENS)

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijā ir iepriekšēja informācija par kravu sūtījumiem, ko ieved ES. Tas ļauj muitai veikt riska analīzi drošības un drošuma nolūkos. Preču pārvadātājam (preču pārvadātājam, lai gan dažos gadījumos to var darīt importētājs saņēmējs vai pārvadātāja vai importētāja pārstāvis) ir jāiesniedz ENS pirmajā ievešanas ES muitas iestādē, pat ja preces neimportēs ES. ENS iesniegšanai, pamatojoties uz preču pārvadāšanas veidu, piemēro šādus termiņus:

  • jūras konteinerkrava: vismaz 24 stundas pirms iekraušanas sākuma ārvalsts ostā
  • beztaras jūras krava: vismaz 4 stundas pirms ierašanās
  • tuvsatiksmes kuģošana: vismaz 2 stundas pirms ierašanās
  • īsie lidojumi (mazāk nekā 4 stundas): vismaz līdz faktiskajam gaisa kuģa pacelšanās laikam
  • tālsatiksmes lidojumi (4 stundas vai vairāk): vismaz 4 stundas pirms ierašanās pirmajā lidostā ES muitas teritorijā
  • ceļu satiksme: vismaz 1 stundu pirms ierašanās

Piezīme: Ievešanas kopsavilkuma deklarācijā ir prasīta informācija, kas iekļauta eksportētāja izcelsmes dokumentos (kravas pavadzīme, faktūrrēķini u. c.). Pārliecinieties, ka šie dokumenti laikus nonāk pie personas, kas ir atbildīga par deklarācijas iesniegšanu. Plašāka informācija par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju. Ar Savienības Muitas kodeksu šai deklarācijai ir ieviesta sīkāka informācija par riska analīzi. Skatīt bieži uzdotos jautājumus par ENS.

Uzņēmēja reģistrācija (EORI numurs)

Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs ir unikāls identifikators, ko ES valsts muitas dienests piešķir visiem uzņēmējiem (gan uzņēmumiem, gan privātpersonām), kuri veic darbības, uz kurām attiecas ES tiesību akti muitas jomā. Importētājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus ES, EORI piešķirs EORI pirmo reizi, kad tie iesniedz:

  • muitas deklarācija
  • ievešanas kopsavilkuma deklarācija (ENS)
  • izvešanas kopsavilkuma deklarācija (EXS)

Operatori izmanto šo numuru visā saziņā ar jebkuru ES muitas dienestu, ja ir vajadzīgs ES reģistrēts identifikators, piemēram, muitas deklarācijās. Jau piešķirtos EORI numurus var pārbaudīt Eiropas Komisijā. Iestādes, kas reģistrē EORI numurus katrā ES valstī, var izgūt.

Sk. arī EORI pamatnostādnes.

Muitas procedūras ES

Kad preces nonāk ievešanas muitas iestādē ES, tās tiek nodotas pagaidu glabāšanā muitas uzraudzībā (ne ilgāk kā 90 dienas), līdz tās tiek nodotas kādā no šādām muitas procedūrām (vai reeksportētas):

Laišana brīvā apgrozībā

Laišanas brīvā apgrozībā procedūras mērķis ir izpildīt visas importa formalitātes, lai preces varētu pārdot Savienības tirgū.

Preces nodod patēriņam, tiklīdz ir izpildītas visas importa prasības:

  • Ir samaksāti visi piemērojamie tarifu nodokļi un citi maksājumi.
  • Ir uzrādītas importa licences precēm, uz kurām attiecas kvotas.
  • Ir uzrādītas visas piemērojamās atļaujas un sertifikāti (piemēram, veterinārais sertifikāts konkrētiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem).

Ievestās preces nodod procedūrai ar muitas deklarāciju. Datums, kurā ES valsts muitas iestāde ir pieņēmusi šo deklarāciju, ir arī datums, ko ņem vērā, aprēķinot ievedmuitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un attiecīgā gadījumā akcīzes nodokļa summu.

Īpašas procedūras

Precēm var piemērot jebkuru no šādiem apstrādes veidiem:

  • Savienības tranzīts, kas ietver:
    • Ārējais tranzīts — ārpussavienības preces var pārvietot no viena punkta uz citu ES muitas teritorijā, nepiemērojot tām ievedmuitas nodokļus, citus maksājumus, kas saistīti ar preču importu (t. i., iekšējos nodokļus) un tirdzniecības politikas pasākumus. Preču pārvietošana uz citu ES dalībvalsti nozīmē, ka muitošanas procedūras tiek nodotas galamērķa muitas iestādei.
    • Iekšējais tranzīts Savienības preces var pārvietot no viena punkta uz citu ES muitas teritorijā, nemainot to muitas statusu. Tas ietver preču transportēšanu caur citu teritoriju, kas atrodas ārpus ES muitas teritorijas.
  • Uzglabāšana, kas ietver uzglabāšanu muitas noliktavā un brīvās zonas:
    • Glabāšana muitas noliktavā — ārpussavienības preces var uzglabāt telpās vai jebkurā citā muitas dienestu atļautā vietā un muitas uzraudzībā (“muitas noliktavas”), nepiemērojot tām ievedmuitas nodokļus, citus maksājumus, kas saistīti ar preču importu, un tirdzniecības politikas pasākumus.
    • Brīvās zonas — dalībvalstis par brīvajām zonām var noteikt Savienības muitas teritorijas daļas. Tās ir vietas, kur preces var ievest bez ievedmuitas nodokļiem, citiem maksājumiem (t. i., iekšējiem nodokļiem) un tirdzniecības politikas pasākumiem, līdz tās tiek vai nu nodotas citai apstiprinātai muitas procedūrai, vai tiek reeksportētas. Precēm var veikt arī vienkāršas darbības, piemēram, pārstrādi un pārsaiņošanu.
  • Īpašs lietojums, kas ietver pagaidu ievešanu un galapatēriņu:
    • Pagaidu ievešana — ārpussavienības preces var ievest ES, nemaksājot ievedmuitas nodokļus, ja tās ir paredzētas reeksportam bez izmaiņām. Maksimālais pagaidu importa periods ir divi gadi.
    • Galalietojums — preces var laist brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu nodokļa likmi to īpašās izmantošanas dēļ.
  • Pārstrāde, kas ietver ievešanu pārstrādei un izvešanu pārstrādei:
    • Ievešana pārstrādei — preces var importēt ES bez nodokļiem, nodevām un formalitātēm, lai tās pārstrādātu muitas kontrolē un pēc tam reeksportētu. Ja galaprodukti galu galā netiek eksportēti, tiem piemēro piemērojamos nodokļus un formalitātes.
    • Izvešana pārstrādei — Savienības preces var uz laiku eksportēt no Savienības muitas teritorijas pārstrādei. Pārstrādātās preces var laist brīvā apgrozībā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

Skatīt arī:

Dalībvalstu importa prasības un iestādes

ES kā muitas savienība gūst labumu no importa procedūrām, kas ir ļoti saskaņotas. Tomēr starp 27 dalībvalstīm joprojām pastāv dažas atšķirības.

Skatīt to ES dalībvalstu un to galveno kompetento iestāžu sarakstu, kuras var sniegt informāciju par importa procedūrām, tirdzniecības režīmiem, importa licencēm un kompetentajām iestādēm, kas pārbauda konkrētas prasības. Viņiem jāspēj jums palīdzēt noteikt unikālas prasības attiecībā uz viņu valsti. Šīs iestādes var jums palīdzēt jautājumos, piemēram:

  • Kur iesniegt vienoto administratīvo dokumentu
  • Kuras brīvās zonas ir pieejamas izmantošanai
  • Kā iegūt importa licences
  • Dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārbaudes
  • Fitosanitārās pārbaudes
  • Pārtikas produktu un lopbarības veselības kontrole
  • Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecības standarti
  • Ķīmisko vielu, mēslošanas līdzekļu un atkritumu tirdzniecības kontrole
  • Tehniskā standartizācija
  • Iepakošanas un marķēšanas prasības

Tiesību akti

  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Muitas kodeksu (OV L-269 10/10/2013) (CELEX 32013R0952).
  • Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/341, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 (OV L-69, 15.3.2016.) ( CELEX 32016R0341).
Dalīties ar šo lapu:

Tiešās saites