Muitošanas dokumenti un procedūras

Šajā nodaļā atradīsiet

• muitošanai ES nepieciešamie dokumenti
• informācija par to, kā iegūt EORI numuru
• dažādas muitas procedūras
• informācija par izcelsmes apliecinājumiem kā daļu no muitošanas
• konkrēta informācija par katru ES dalībvalsti saistībā ar importu

Muitošanai ES nepieciešamie dokumenti

Izcelsmes apliecinājums

Izcelsmes apliecinājums ir starptautiskās tirdzniecības dokuments, kas apliecina, ka sūtījumā iekļauto preču izcelsme ir konkrētā valstī vai teritorijā. To deklarē kopā ar VAD un uzrāda muitošanai.

Parasti preču noteiktas izcelsmes statusu var pierādīt ar:

• Nepreferenciālas izcelsmes sertifikāti, kas apliecina, ka preču izcelsmes valstij nepiemēro nekādu preferenciālu režīmu. Šos sertifikātus parasti izdod tirdzniecības palātas.
• Preferenciālas izcelsmes sertifikāti, kas ļauj precēm piemērot samazinātus nodokļus vai nulles nodokļus, ja tās importē no tām trešām valstīm, ar kurām ir parakstīts preferenču nolīgums.

Šādus sertifikātus izsniedz eksportētājvalsts muitas dienesti, un tos uzrāda muitošanas laikā.

• sertifikāta veidu, uz kuru var pieteikties, nosaka katrā preferenču nolīgumā: A veidlapa (VPS režīmam), EUR MED (dažos konkrētos gadījumos PEM sistēmā) vai EUR 1 (visos pārējos gadījumos)

• Faktūrrēķina deklarācijas, ko izdevis eksportētājs saņēmējā valstī vai partnervalstī. Būtu jānošķir divas situācijas
  • par sūtījumiem, kuru apjoms nepārsniedz EUR 6 000, faktūrrēķina deklarācijas var izsniegt jebkurš eksportētājs saņēmējā valstī/partnervalstī.
  • rēķindeklarācijas par sūtījumiem, kas pārsniedz EUR 6 000, izsniedz tikai atzīts eksportētājs.

Īpašs rēķindeklarāciju gadījums ir REX sistēma.

Var uzrādīt arī saistošo izziņu par tarifu un/vai saistošo izziņu par izcelsmi.

Skatīt arī:

• Lejupielādēt vienoto administratīvo dokumentu (VAD) (Excel dokuments)
• Plašāka informācija par muitas deklarāciju

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija (ENS)

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijā ir iekļauta iepriekšēja informācija par kravām, kas ievestas ES. Tā ļauj muitai veikt riska analīzi drošības un drošuma nolūkos. Preču pārvadātājam (preču pārvadātājam, lai gan dažos gadījumos to var darīt importētājs-saņēmējs vai pārvadātāja vai importētāja pārstāvis) ENS ir jāiesniedz pirmajā ievešanas ES muitas iestādē, pat ja preces netiks importētas ES. Piemēro šādus termiņus ENS iesniegšanai, pamatojoties uz transporta veidu, ar ko pārvadā preces.

• jūras konteinerkrava: vismaz 24 stundas pirms iekraušanas sākuma ārvalsts ostā
• beramkrava: vismaz 4 stundas pirms ierašanās
• tuvsatiksmes kuģošana: vismaz 2 stundas pirms ierašanās
• īsi reisi (mazāk par 4 stundām): vismaz ar faktisko gaisa kuģa pacelšanās laiku
• tālie lidojumi (4 stundas vai vairāk): vismaz 4 stundas pirms ierašanās pirmajā lidostā ES muitas teritorijā
• ceļu satiksme: vismaz vienu stundu pirms ierašanās

Piezīme: Ievešanas kopsavilkuma deklarācijā jānorāda informācija, kas iekļauta eksportētāja izcelsmes dokumentos (konosamentā, faktūrrēķinos utt.). Pārliecinieties, ka šie dokumenti nonāk pie personas, kas atbildīga par deklarācijas savlaicīgu iesniegšanu.Plašāka informācija par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju. Savienības Muitas kodekss šajā deklarācijā ir ieviesis sīkāku informāciju par riska analīzi. Skatīt bieži uzdotos jautājumus par ENS.

Reģistrēšanās kā ekonomikas dalībniekam (EORI numurs)

Uzņēmēja reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs ir unikāls identifikators, ko muitas dienests kādā ES valstī piešķir visiem uzņēmējiem (gan uzņēmumiem, gan privātpersonām) personām, kas iesaistās darbībās, uz kurām attiecas ES muitas tiesību akti. Importētājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus ES, EORI piešķirs pirmo reizi, kad tie iesniegs:

• muitas deklarācija
• ievešanas kopsavilkuma deklarācija (ENS)
• izvešanas kopsavilkuma deklarācija (EXS)

Uzņēmēji šo numuru izmanto visā saziņā ar ES muitas dienestiem, piemēram, muitas deklarācijās, ja ir vajadzīgs ES reģistrēts identifikators. Jau piešķirtos EORI numurus var pārbaudīt Eiropas Komisija. Var izgūt iestādes, kas reģistrē EORI numurus katrā ES valstī.

Skatīt arī EORI pamatnostādnes.

Muitas procedūras ES

Kad preces ieved ES muitas iestādē, tās tiek nodotas pagaidu glabāšanā muitas uzraudzībā (ne ilgāk kā 90 dienas), līdz tās tiek nodotas vienai no šādām muitas procedūrām (vai reeksportētas):

Laišana brīvā apgrozībā

Procedūras laišanai brīvā apgrozībā mērķis ir nokārtot visas importa formalitātes, lai preces varētu pārdot Savienības tirgū.

Preces laiž apgrozībā, tiklīdz ir izpildītas visas importa prasības:

• Ir samaksāti visi piemērojamie tarifa nodokļi un citi maksājumi.
• Ir uzrādītas importa licences par precēm, uz kurām attiecas kvotas.
• Ir uzrādītas visas piemērojamās atļaujas un sertifikāti (piemēram, veterinārais sertifikāts konkrētiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem).

Ievestās preces nodod procedūrai ar muitas deklarāciju. Datums, kurā muitas iestāde kādā ES valstī pieņem šo deklarāciju, ir arī datums, kas attiecīgā gadījumā tiek ņemts vērā, aprēķinot ievedmuitas, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa summu.

Īpašas procedūras

Precēm var piemērot jebkuru no šādiem apstrādes veidiem:

• Savienības tranzīts, kas ietver:
  • Ārējais tranzīts — ārpussavienības preces var pārvietot no viena punkta uz citu ES muitas teritorijā, nepiemērojot tām ievedmuitas nodokļus, citus maksājumus, kas saistīti ar preču importu (t. i., iekšējos nodokļus), un tirdzniecības politikas pasākumus. Preču pārvietošana uz citu ES dalībvalsti nozīmē, ka muitošanas procedūras tiek nodotas galamērķa muitas iestādei.
  • Iekšējais tranzīts — Savienības preces var pārvietot no viena punkta uz citu ES muitas teritorijā, nemainot to muitas statusu. Tas ietver preču transportēšanu caur citu teritoriju, kas atrodas ārpus ES muitas teritorijas.

• Uzglabāšana, kas ietver uzglabāšanu muitas noliktavā un brīvās zonas:
  • Uzglabāšana muitas noliktavā — ārpussavienības preces var uzglabāt muitas dienestu apstiprinātās telpās vai jebkurā citā vietā un muitas uzraudzībā (“muitas noliktavas”), nepiemērojot tām ievedmuitas nodokļus, citus maksājumus, kas saistīti ar preču importu, un tirdzniecības politikas pasākumus.
  • Brīvās zonas — dalībvalstis par brīvajām zonām var noteikt Savienības muitas teritorijas daļas. Tie ir gadījumi, kad preces var ievest bez ievedmuitas nodokļiem, citiem maksājumiem (t. i., iekšējiem nodokļiem) un tirdzniecības politikas pasākumiem, līdz tās tiek nodotas citai apstiprinātai muitas procedūrai vai reeksportētas. Ar precēm var veikt arī vienkāršas darbības, piemēram, pārstrādi un pārsaiņošanu.

• Īpašs lietojums, kas ietver pagaidu ievešanu un galapatēriņu:
  • Pagaidu ievešana — ārpussavienības preces var ievest ES, nemaksājot ievedmuitas nodokļus, ja tās ir paredzētas reeksportam bez izmaiņām. Maksimālais pagaidu ievešanas termiņš ir divi gadi.
  • Galapatēriņš — preces var laist brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu.
• Pārstrāde, kas ietver ievešanu pārstrādei un izvešanu pārstrādei:
  • Ievešana pārstrādei — preces var importēt ES, nepiemērojot nodevas, nodokļus un formalitātes, pārstrādāt muitas kontrolē un pēc tam reeksportēt.Ja galaprodukti galu galā netiek eksportēti, tiem piemēro piemērojamos nodokļus un formalitātes.
  • Izvešana pārstrādei — Savienības preces var uz laiku izvest no Savienības muitas teritorijas pārstrādei.Apstrādātās preces var laist brīvā apgrozībā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

Skatīt arī:

• Plašāka informācija par muitas procedūrām
• Vispārējs importa scenārijs (Eiropas Muitas informācijas portāls)
• SMK vadlīniju dokumenti (TAXUD ĢD)

Dalībvalstu importa prasības un iestādes

Kā muitas savienība ES gūst labumu no importa procedūrām, kas ir ļoti saskaņotas.Tomēr starp 27 dalībvalstīm joprojām pastāv dažas atšķirības.

Skatīt sarakstu ar ES dalībvalstīm un to galvenajām kompetentajām iestādēm, kas var sniegt informāciju par importa procedūrām, tirdzniecības režīmiem, importa licencēm un kompetentajām iestādēm īpašu prasību pārbaudei. Viņiem vajadzētu būt iespējai jums palīdzēt unikālās prasībās, kas attiecas uz viņu valsti. Šīs iestādes var jums palīdzēt, piemēram, šādos jautājumos:

• Kur iesniegt vienoto administratīvo dokumentu
• Kuras brīvās zonas ir pieejamas izmantošanai
• Kā saņemt importa licences
• Dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārbaudes
• Fitosanitārās pārbaudes
• Pārtikas produktu un dzīvnieku barības veselības kontrole
• Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecības standarti
• Ķīmisko vielu, mēslošanas līdzekļu un atkritumu tirdzniecības kontrole
• Tehniskā standartizācija
• Iepakošanas un marķēšanas prasības

Tiesību akti

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Muitas kodeksu (OV L-269 10/10/2013) (CELEX 32013R0952)
• Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/341, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 (OV L-69 15/03/2016) (CELEX 32016R0341).