EPN – Austrumāfrikas valstu kopiena

ES un EAC EPN atvieglos abu reģionu iedzīvotājiem un uzņēmumiem savstarpējus ieguldījumus un tirdzniecību, kā arī veicinās attīstību visā Austrumāfrikā. Uzziniet, kā ES ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ar sešām Āfrikas valstīm drīz varētu nākt par labu jūsu tirdzniecībai.

Īsumā

EAC ir viena no visintegrētākajām Āfrikas Savienības reģionālajām ekonomikas kopienām. Tā ir muitas savienība, kurā lielākā daļa preču un pakalpojumu tiek tirgoti bez nodokļiem starp dalībvalstīm un kurai ir kopējs ārējais tarifs ar trešām valstīm. Personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite ir kopējais tirgus. Turklāt EAC plāno 2023. gadā izveidot monetāro savienību un veicināt ciešāku politisko integrāciju.

Sarunas par ES un EAC EPN tika sekmīgi pabeigtas 2014. gada oktobrī. Nolīgumu jau ir parakstījusi Kenija, Ruanda un visas ES dalībvalstis. Stāšanās spēkā vēl gaida, kad to parakstīs pārējās EAC dalībvalstis (Tanzānija, Uganda, Burundi, kā arī Dienvidsudāna), pirms to ratificēs visas puses.

Tiklīdz tas stāsies spēkā, ES un EAC EPN nodrošinās tūlītēju beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES tirgum visam EAC eksportam, kā arī daļēju un pakāpenisku EAC tirgus atvēršanu importam no ES.

Nolīgumā ir ietverti arī sīki izstrādāti noteikumi par izcelsmes noteikumiem un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem. Tā aizliedz nepamatotus vai diskriminējošus importa un eksporta ierobežojumus, tādējādi palīdzot EAC centieniem likvidēt ar tarifiem nesaistītus šķēršļus EAC iekšējā tirdzniecībā.

Turklāt nodaļu par lauksaimniecību un zivsaimniecību mērķis ir pastiprināt sadarbību resursu ilgtspējīgas izmantošanas jomā. Puses arī apņemas turpināt sarunas par pakalpojumu tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem noteikumiem, pievēršoties ilgtspējīgai attīstībai, konkurences politikai, ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai, intelektuālā īpašuma tiesībām un publiskā iepirkuma pārredzamībai.

Saņēmējvalstis

  • Burundi – vēl nav parakstīts. Uz to attiecas shēma “Viss, izņemot ieročus” (EBA).
  • Kenija – parakstīja un ratificēja EPN. Neietver EBI. Ir pieejama beznodokļu un bezkvotu piekļuve ES tirgum.
  • Ruanda – parakstīja EPN. Attiecas uz EBI.
  • Tanzānija – vēl nav parakstīts. Attiecas uz EBI.
  • Uganda – vēl nav parakstīts. Attiecas uz EBI.
  • Dienvidsudāna – nepiedalījās sarunās, jo tā pievienojās EAC 2016. gadā. Var pievienoties nolīgumam, kad tas stājas spēkā. Tā nav PTO dalībvalsts. Attiecas uz EBI.

Asimetriski noteikumi par labu EAC valstīm

ES un EAC EPN ir paredzēti asimetrijas noteikumi par labu EAC valstīm, piemēram, sensitīvu produktu izslēgšana no liberalizācijas, ilgi liberalizācijas periodi, elastīgi izcelsmes noteikumi un īpaši aizsardzības pasākumi un pasākumi lauksaimniecībai, pārtikas nodrošinājumam un jauno nozaru aizsardzībai.

  • Lai gan ES tirgi tiek nekavējoties un pilnībā atvērti, EAC tirgus daļēji un pakāpeniski atveras importam no ES, pilnībā ņemot vērā attīstības līmeņu atšķirības.

Tarifi

  • ES piešķirs 100 % beznodokļu un bezkvotu piekļuvi visam importam no AĀK valstīm. Piekļuve ES tirgum ir pastāvīga, pilnīga un visiem brīva
  • AĀK valstis pakāpeniski, 15–25 gadu laikā, atceļ 82,6 % muitas nodokļu. Liberalizācija neattiecas uz sensitīviem produktiem, tostarp dažādiem lauksaimniecības produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ķīmiskām vielām, plastmasu, papīru uz koksnes bāzes, tekstilizstrādājumiem un apģērbiem, apaviem, keramikas izstrādājumiem, stikla izstrādājumiem, parastā metāla izstrādājumiem un transportlīdzekļiem.
  • Ja dažu ES preču imports Austrumu partnerības valstīs pēkšņi pieaug, AĀK valstis var piemērot tādus aizsardzības pasākumus kā importa kvotas un nodokļu atkārtota ieviešana.
  • Ir noteikti ierobežojumi iespējamiem papildu izvedmuitas nodokļiem izejvielām un neapstrādātiem pārtikas produktiem. Attiecīgi AĀK dalībvalstis varēs uzlikt jaunus izvedmuitas nodokļus tikai pēc paziņošanas ES un uz ierobežotu laiku.
  • Izmantojiet My Trade Assistant meklēšanas opciju, lai atrastu precīzu informāciju par nodokļiem un tarifiem jūsu konkrētajam produktam, ņemot vērā tā izcelsmes valsti un galamērķa valsti. Šaubu gadījumā sazinieties ar muitas dienestiem.

Izcelsmes noteikumi

Lai varētu pretendēt uz preferenciālu režīmu, jūsu produktam būs jāatbilst nolīgumā paredzētajiem izcelsmes noteikumiem. Pārbaudiet interaktīvo“Izcelsmes noteikumu pašnovērtējuma rīku (ROSA)” sadaļā “Mans tirdzniecības asistents”, lai novērtētu, vai jūsu ražojums atbilst izcelsmes noteikumiem, un uzzinātu, kā sagatavot pareizos dokumentus.

Vispārīga informācija par izcelsmes noteikumiem ir pieejama zemāk.

Elastīgi izcelsmes noteikumi ļauj AĀK valstīm eksportēt produktus ar resursiem no citām valstīm, jo īpaši galvenajās nozarēs - lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, tekstilizstrādājumos un apģērbā. Piemēram, tekstilizstrādājumu var ievest ES bez muitas nodokļa, ja vismaz viens tā ražošanas posms, piemēram, aušana vai adīšana, ir noticis EPN valstī.

Iecietība

EPN iekļautās pielaides ir saudzīgākas nekā parastās. Tie veido 15 % no galaprodukta ražotāja cenas, nevis 10 %, kā paredzēts lielākajā daļā ES nolīgumu. Tekstilizstrādājumiem un apģērbiem piemēro īpašas pielaides.

Kumulācija

EPN ietver šādus kumulācijas veidus:

  • Divpusējā kumulācija ar ES
  • Diagonāla un pilnīga kumulācija ar AZT un ĀKK valstīm, ievērojot konkrētus nosacījumus.
  • Kumulācija ar kaimiņos esošajām jaunattīstības valstīm, ievērojot konkrētus nosacījumus.

Tiešais transports

Pierādījumi par tiešu transportēšanu jāiesniedz importētājvalsts muitas dienestiem.

Nodokļu atmaksa

Kompensāciju var pieprasīt par nodokli, kas samaksāts par materiāliem, kuri iepriekš importēti turpmākai pārstrādei un pēc tam eksportēti uz valsti, kas parakstījusi EPN ar ES.

Kuģu stāvoklis

Zivis, kas nozvejotas atklātā jūrā un AĀK valstu ekskluzīvajās ekonomikas zonās, var uzskatīt par AĀK valsts izcelsmes zivīm tikai tad, ja tās nozvejojuši kuģi, kas atbilst konkrētiem kritērijiem. Šie kritēriji attiecas uz kuģa reģistrācijas vietu, karogu, zem kura tas "peld", un tā īpašumtiesībām.

Nav īpašu prasību attiecībā uz apkalpes, kapteiņu vai virsnieku valstspiederību. Šīs prasības, kas bija iekļautas sākotnējā Kotonū nolīgumā, tagad ir atceltas, lai atvieglotu izcelsmes piešķiršanu EPN valstu nozvejotajām zivīm.

Konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi

Produktam izvirzītās prasības

Tehniskie noteikumi un prasības

  • Uzziniet par tehniskajām prasībām, noteikumiem un procedūrām[link], kurām precēm jāatbilst, lai tās varētu importēt Eiropas Savienībā.
  • Meklējiet īpašos noteikumus, kas piemērojami jūsu produktam un tā izcelsmes valstij datubāzē “Mans tirdzniecības asistents”.

Veselības aizsardzības un drošības prasības SPS

Muitošanas dokumenti un procedūras

Izcelsmes apliecinājumi

  • Lai kļūtu par atzītu eksportētāju, jums jāspēj pierādīt saviem muitas dienestiem savu ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī visas citas prasības, ko tie var noteikt.

Muitas dienesti var anulēt jūsu atzītā eksportētāja statusu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā. Lai uzzinātu vairāk par procedūrām, sazinieties ar muitas dienestiem.

  • Lai pretendētu uz preferenciālām nodokļu likmēm, ražojumiem, kuru izcelsme ir AĀK valstīs, jāpievieno izcelsmes apliecinājums. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs 10 mēnešus. Tas var būt vai nu:
    • pārvadājumu sertifikāts EUR.1, ko izdevušas eksportētājvalsts muitas iestādes. Eksportētājam (vai pilnvarotajam pārstāvim), kurš iesniedz sertifikāta pieteikumu, jābūt gatavam pēc pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, un jāatbilst pārējām izcelsmes noteikumu protokola prasībām.
    • faktūras deklarācija, ko izdevis jebkurš eksportētājs attiecībā uz sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 6000, vai ko izdevis atzīts eksportētājs attiecībā uz jebkuras vērtības sūtījumiem. Aizpildot rēķindeklarāciju, jums jābūt gatavam iesniegt dokumentus, kas apliecina jūsu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu.

Citi dokumenti

  • Uzziniet vairāk par citiem muitošanas dokumentiem un procedūrām, kas nepieciešamas importam Eiropas Savienībā.

Intelektuālais īpašums un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Pakalpojumu tirdzniecība

Publiskais iepirkums

Investīcijas

Citi (konkurence, RDD)

Konkurence

  • Kopš 2014. gada ES ir pārtraukusi eksporta subsīdijas visiem ražojumiem, ko eksportē uz visām EPN valstīm.
  • ES ir samazinājusi pasākumus, kas kropļo ražošanu un tirdzniecību
  • Nodaļa par lauksaimniecību garantē, ka ES nepiemēros eksporta subsīdijas pat tirgus krīzes laikā.
  • Ja vietējā rūpniecība ir apdraudēta importa pieauguma no Eiropas dēļ, EPN ļauj uzsākt pasākumus, lai aizsargātu rūpniecības nozares un AĀK jaunizveidoto rūpniecību.

Ilgtspējīga attīstība

  • Lauksaimniecības sadaļa ir vērsta uz ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, tostarp pārtikas nodrošinājumu, lauku attīstību un nabadzības samazināšanu ex ante nosacījumos. Ar to Puses apņemas padziļināt politisko dialogu par lauksaimniecību un nodrošinātību ar pārtiku, tostarp nodrošināt pārredzamību attiecībā uz to attiecīgo iekšpolitiku.
  • Nodaļa par zivsaimniecību pastiprina sadarbību resursu ilgtspējīgā izmantošanā zivsaimniecības jomā, piemēram, resursu novērtēšanā un pārvaldībā; vides, ekonomiskās un sociālās ietekmes uzraudzība; atbilstība spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem; efektīva kontrole un uzraudzība, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;
  • Nodaļas par sadarbību ekonomikas un attīstības jomā mērķis ir uzlabot AĀK valstu ekonomikas konkurētspēju, palielināt piegādes jaudu un palīdzēt AĀK dalībvalstīm netraucēti īstenot EPN;
  • EPN ir cieši saistīts ar Kotonū nolīgumu un tā būtiskajiem elementiem, piemēram, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu;

Reģionālā integrācija

EPN attiecas gan uz tirdzniecību starp AĀK valstīm, gan uz tirdzniecību ar ES.

  • EPN aizliedz nepamatotus vai diskriminējošus importa un eksporta ierobežojumus, kas veicina EAC centienus izskaust ar tarifiem nesaistītus šķēršļus (NTB) EAC iekšējā tirdzniecībā.

Spēju veidošana un tehniskā palīdzība

ES sniedz atbalstu, ko finansēs no esošajiem instrumentiem, galvenokārt no ES attīstības budžeta un Eiropas Attīstības fonda (EAF), izmantojot tirdzniecības atbalstu.

Noderīgas saites un dokumenti

Dalīties ar šo lapu:

Tiešās saites