Ieguldījumu tiesu sistēmas rokasgrāmata

Lai uzzinātu, vai jums ir strīds, uz kuru attiecas attiecīgais nolīgums, jums būtu jāaplūko minētā nolīguma noteikumi par aptverto strīdu apjomu.

Parasti strīds rodas, ja vienas Līgumslēdzējas puses (izcelsmes valsts) ieguldītājs apgalvo, ka otra Līgumslēdzēja puse (izcelsmes valsts) ir pārkāpusi nolīgumu, ietekmējot ieguldītāja ieguldījumu uzņēmējā valstī, kas rada zaudējumus vai kaitējumu.

 

Attiecīgie noteikumi, lai noteiktu to strīdu tvērumu, uz kuriem attiecas ES nolīgumi

• ES un Kanādas CETA – 8.18. pants
• ES un Singapūras IPA – 3. panta 1. punkts
• ES un Vjetnamas IPA – 3.27. pants
• ES un Čīles AFA ieguldījums – 10.24. pants

 

Ja jums ir strīds, mēģiniet to atrisināt, izmantojot mierizlīgumu, un, ja tas nav iespējams, iesniedziet konsultāciju pieprasījumu.

Iespējama pārkāpuma gadījumā strīds pēc iespējas būtu jāatrisina izlīguma ceļā, izmantojot alternatīvus strīdu izšķiršanas mehānismus.

Alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi nodrošina iespēju panākt izlīgumu, neradot izmaksas par tiesvedību tiesā. ES nolīgumi vienmēr veicina strīdu izšķiršanu, izmantojot mierizlīgumu, tostarp šādus līdzekļus:

• Mediācija
• Sarunas

Lai gan šie risinājumi ir pieejami pat pēc prasības iesniegšanas, visizdevīgāk ir tos īstenot, cik vien iespējams, pirms apspriešanās pieprasījuma iesniegšanas. Katra domstarpībās iesaistītā puse ievēro un izpilda visus savstarpēji saskaņotos risinājumus.

 

Attiecīgie noteikumi, lai atrastu informāciju par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem saskaņā ar ES nolīgumiem

• ES un Kanādas CETA — 8.19. un 8.20. pants
• ES un Singapūras IPA – 3.2. un 3.4. pants
• ES un Vjetnamas IPA — 3.29. un 3.31. pants
• ES un Čīles AFA ieguldījums – 10.25. un 10.26. pants

Ja strīdu nevar atrisināt izlīguma ceļā, puse var lūgt konsultācijas, iesniedzot otrai pusei rakstisku lūgumu, kurā norādīts attiecīgais pasākums un noteikumi, kurus tā uzskata par uzņēmējas valsts rīcības pārkāpumu.

 

Apspriešanās pieprasījums ir būtisks, jo tas ir obligāts solis pirms tiesvedības sākšanas. Tas ir arī prasības iesniegšanas termiņa sākums (sk. turpmāk).

Pieprasījumā jāiekļauj konkrēta informācija, un tas jāiesniedz termiņā, kas noteikts attiecīgajā nolīgumā.

Nosakot laika ierobežojumu, jo īpaši tiek ņemta vērā situācija, kad prasītājs vispirms meklētu tiesisko aizsardzību valsts tiesās pirms ieguldījumu tiesu sistēmas izmantošanas saskaņā ar attiecīgo nolīgumu.

 

Attiecīgie noteikumi, lai atrastu informāciju par prasībām iesniegt apspriešanās pieprasījumu saskaņā ar ES nolīgumiem

• ES un Kanādas CETA – 8.19. pants
• ES un Singapūras IPA – 3. panta 3. punkts
• ES un Vjetnamas IPA – 3.30. pants
• ES un Čīles AFA ieguldījums – 10.26. pants

Ja jūs jau plānojat uzsākt tiesvedību, jums ir jānosūta paziņojums par nodomu atbildētājam(-iem) pirms apspriešanās posma beigām.

Katrā attiecīgajā nolīgumā ir paredzēts, ka, ja strīdu nevar izšķirt noteiktā laikposmā kopš apspriešanās pieprasījuma iesniegšanas, ieguldītājs var nosūtīt atbildētājam(-iem) paziņojumu par nodomu, kurā rakstiski norādīts jūsu nodoms iesniegt prasību strīda izšķiršanai, pievienojot attiecīgo informāciju.

 

Šis paziņojums par nodomu ir svarīgs, jo gadījumā, ja strīds ir pret ES un tās dalībvalstīm, tas sāks procedūru, lai noteiktu pareizo atbildētāju.

Ja neesat informēts par ES lēmumu, atbildētājs būs ES, ja paziņojumā norādītie pasākumi ir tikai ES pasākumi, savukārt atbildētājs būs dalībvalsts, kurā paziņojumā norādītie pasākumi ir tikai attiecīgās dalībvalsts pasākumi.

 

Attiecīgie ES nolīgumu noteikumi, lai atrastu informāciju par prasībām nosūtīt paziņojumu par nodomu, ja strīds ir pret ES un tās dalībvalstīm

• ES un Kanādas CETA – 8.21. pants
• ES un Singapūras IPA – 3. panta 5. punkts
• ES un Vjetnamas IPA – 3.32. pants
• ES un Čīles AFA ieguldījums – 10.27. pants

Ja strīdu nevar atrisināt konsultāciju ceļā, jūs varat iesniegt prasību tribunālam.

Ja puses neizdodas atrisināt strīdu konsultāciju ceļā, prasību var iesniegt Civildienesta tiesā.

 

Pieprasījums jāiesniedz noteiktā termiņā, sākot no apspriešanās pieprasījuma iesniegšanas.

Prasības iesniegumā jāiekļauj noteikti elementi, piemēram, noteikumi, saskaņā ar kuriem strīds ir iesniegts. 

Ievērojot īpašus izņēmumus, ja ieguldītājs nolemj ierosināt tiesvedību saskaņā ar piemērojamā nolīguma ieguldījumu tiesu sistēmu, tam ir jāatsauc vai jāpārtrauc jebkāda esoša tiesvedība šķīrējtiesā vai tiesā saskaņā ar valsts vai starptautiskajām tiesībām attiecībā uz pasākumu, kas, iespējams, ir prasībā minētais pārkāpums. Tai ir arī jāatsakās no savām tiesībām ierosināt prasību vai tiesvedību šķīrējtiesā vai tiesā saskaņā ar valsts vai starptautiskajām tiesībām attiecībā uz pasākumu, kas, iespējams, ir prasībā minētais pārkāpums.

 

Attiecīgie noteikumi, lai atrastu informāciju par prasībām iesniegt prasību un konkrētiem termiņiem saskaņā ar ES nolīgumiem

• ES un Kanādas CETA – 8.22. un 8.23. pants
• ES un Singapūras IPA – 3.6. un 3.7. pants
• ES un Vjetnamas IPA – 3.33., 3.34. un 3.35. pants
• ES un Čīles AFA ieguldījums – 10.28. un 10.29. pants

Kad jūsu prasība ir saņemta un izskatīta, Pirmās instances tiesa izvērtēs lietu un pieņems pagaidu nolēmumu.

Ieguldījumu tiesu sistēma ietver divu līmeņu mehānismu ar Pirmās instances tiesu, kas izskatīs lietu un pasludinās tās nolēmumu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

Kā paskaidrots, ieguldījumu tiesu sistēma atšķiras no šķīrējtiesas procesa “ad hoc” rakstura, kad domstarpībās iesaistītās puses izvēlas savus attiecīgās puses ieceltos šķīrējtiesnešus.

Civildienesta tiesas priekšsēdētājs ieceļ tiesnešus, kas veido Civildienesta tiesas palātu, kura izskata lietu. Tribunāla trīs locekļi (ja vien nav panākta vienošanās par vienu tiesnesi) tiks atlasīti no līgumslēdzēju pušu iecelto locekļu saraksta. Vienam jābūt ES dalībvalsts valstspiederīgajam, vienam otras Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajam un vienam trešās valsts valstspiederīgajam, kas vadīs tiesas palātu, kura izskatīs lietu.

Pirmās instances tiesa varēs uzklausīt sākotnējos iebildumus, kā arī lūgumus noteikt pagaidu pasākumus.

 

Pirmās instances tiesas pieņemtais nolēmums ir pagaidu nolēmums, kas nozīmē, ka tas nav saistošs (un izpildāms), ja tiek iesniegta apelācija. Tomēr, ja kopš pagaidu nolēmuma pieņemšanas ir pagājis noteikts laiks un neviena no strīdā iesaistītajām pusēm nolēmumu nav pārsūdzējusi, pagaidu nolēmums kļūst galīgs un izpildāms.

 

Attiecīgie Savienības nolīgumu noteikumi, lai atrastu informāciju par Civildienesta tiesas izveidi un tiesvedības norisi

• ES un Kanādas CETA — 8.27., 8.31., 8.32., 8.33. un 8.34. pants
• ES un Singapūras IPA – 3.9., 3.13., 3.14., 3.15. un 3.18. pants
• ES un Vjetnamas IPA — 3.38., 3.42., 3.44., 3.45., 3.47. un 3.53. pants
• ES un Čīles AFA ieguldījums – 10.33., 10.37., 10.38., 10.41., 10.42., 10.44., 10.53. pants

Pagaidu nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas tiesā, kas pieņem galīgo nolēmumu.

 

Ja strīdā iesaistītā puse uzskata, ka Pirmās instances tiesas nolēmumā ir kļūdas, to var pārsūdzēt. Apelācijas tiesa pārskatīs nolēmumu un īsā laikā pieņems galīgo nolēmumu.

Ieguldījumu tiesu sistēma ietver divu līmeņu mehānismu ar pastāvīgu apelācijas iestādi. Apelācijas tiesas tiesnešus, kas izskata lietu, atlasīs no to locekļu saraksta, kurus līgumslēdzējas puses iecēlušas, stājoties spēkā nolīgumam.

Apelācijas tiesas priekšsēdētājs ieceļ locekļus, kas veido apelācijas tiesas palātu, kura izskata apelāciju. Apelācijas tiesa izskatīs lietas nodaļās, kurās ir trīs locekļi: vienam jābūt ES dalībvalsts valstspiederīgajam, vienam otras Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajam un vienam trešās valsts valstspiederīgajam, kas vadīs tiesas palātu, kura izskatīs lietu.

Ja apelācijas tiesa noraida apelāciju, pagaidu nolēmums kļūst galīgs.

Ja apelācija ir pamatota, apelācijas tiesa pilnībā vai daļēji groza vai atceļ pagaidu nolēmumā ietvertos juridiskos konstatējumus un secinājumus. Apelācijas tiesa var pati pieņemt galīgo lēmumu vai nolemt nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai.

Apelācijas tiesas galīgais lēmums vai Pirmās instances tiesas nolēmums par lietas atkārtotu izskatīšanu būs galīgs un saistošs.

Attiecīgie ES nolīgumu noteikumi, lai atrastu informāciju par pārsūdzības procesu un galīgo nolēmumu

• ES un Kanādas CETA — 8.28. un 8.39. pants
• ES un Singapūras IPA – 3.18. un 3.19. pants
• ES un Vjetnamas IPA — 3.54. un 3.55. pants
• ES un Čīles AFA ieguldījums – 10.54. un 10.55. pants

Ja ieguldītājam par labu ir pieņemts galīgais nolēmums, tas var sākt izpildes procedūru valsts tiesās.

Kad ir pieņemts galīgais nolēmums, tas kļūst izpildāms.

Galīgie nolēmumi ir saistoši strīdā iesaistītajām pusēm, un tos nevar pārsūdzēt, pārskatīt, atcelt, anulēt vai izmantot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Ja ieguldītājam ir galīgs un saistošs nolēmums par labu tam, tas var sākt izpildes procedūru valsts tiesās. Nolēmuma izpildi reglamentē tiesību akti par spriedumu vai nolēmumu izpildi, kas ir spēkā, ja tiek prasīta izpilde.

Attiecīgie noteikumi ES nolīgumos, lai atrastu informāciju par to galīgo nolēmumu izpildi, kas pieņemti saskaņā ar ieguldījumu tiesu sistēmu

• ES un Kanādas CETA — 8.41. pants
• ES un Singapūras IPA – 3.22. pants
• ES un Vjetnamas IPA – 3.57. pants
• ES un Čīles AFA ieguldījums – 10.56. pants