Trešais gada ziņojums par ES tirdzniecības politikas īstenošanu un izpildi

Saskaņā ar šodien publicēto trešo gada ziņojumu par ES tirdzniecības politikas īstenošanu un izpildi 2022. gadā ES tirdzniecības vērtība, izmantojot brīvās tirdzniecības nolīgumus ar globālajiem partneriem, pirmo reizi pārsniedza 2 triljonus EUR. 

Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka tirdzniecība ar mūsu 20 lielākajiem tirdzniecības nolīgumu partneriem 2022. gadā pieauga vidēji par gandrīz 30 %. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un ES uzņēmumiem 19 valstīs arī likvidēja vairāk nekā 30 šķēršļus tirdzniecībai. Šķēršļu novēršana pēdējo piecu gadu laikā vien 2022. gadā vien ir palīdzējusi atraisīt 7 miljardus eiro no ES eksporta. Mūsu nolīgumi ir arī uzlabojuši vides un darba tiesību aizsardzību.

ES ir lielākais tirdzniecības nolīgumu tīkls pasaulē ar 74 valstīm, kas veido 44 % no visas ES tirdzniecības. 2022. gadā tirdzniecība starp ES un tās tirdzniecības nolīguma partneriem (izņemot energoproduktus) palielināja ES tirdzniecību ar visiem pārējiem partneriem. Šie darījumi ir palīdzējuši uzturēt tirdzniecību un investīcijas grūtā globālajā uzņēmējdarbības vidē, ko raksturo pieaugošas ģeopolitiskās problēmas, piemēram, Krievijas agresija pret Ukrainu.

Tirdzniecības nolīgumi atbalsta eksportu, noturību un diversifikāciju

Tirdzniecības nolīgumi turpināja nodrošināt ekonomikas izaugsmi un noturīgākas piegādes ķēdes:

• Jaunu eksporta iespēju radīšana ES ražotājiem un lauksaimniekiem: piemēram, saskaņā ar attiecīgajiem tirdzniecības nolīgumiem ES zāļu eksports uz Vjetnamu palielinājās par 152 %, automobiļu un detaļu eksports uz Dienvidkoreju — par 217 %, ES gaļas eksports uz Kanādu palielinājās par 136 % un ES pakalpojumu eksports uz Kanādu palielinājās par 54 %. ES tirdzniecība atbalsta 670000 mazu un vidēju ES uzņēmumu, kas eksportē uz trešām valstīm.
• Padarot eksportu noturīgāku pret ārējiem satricinājumiem: 2022. gadā ES sankcionēto preču eksports uz preferenciālajiem partneriem palielinājās par 174 miljardiem EUR, ievērojami kompensējot 27 miljardus EUR, kas zaudēti eksportā uz Krieviju.
• Piekļuves nodrošināšana svarīgiem ieguldījumiem un pārmērīgas atkarības no vienas valsts samazināšana: pirmajos piecos ES un Kanādas (CETA) nolīguma gados kritiski svarīgo izejvielu imports no Kanādas ES palielinājās par 56 % salīdzinājumā ar tikai 25 % pieaugumu no citiem avotiem, tādējādi veicinot ES stratēģiju diversificēt no Krievijas. Kritiski svarīgas izejvielas ir būtiskas ES ekonomikas zaļajai un digitālajai pārveidei.

Šķēršļu likvidēšana un strīdu risināšana

Komisija 2022. gadā 19 partnervalstīs likvidēja 31 tirdzniecības šķērsli. Tas palīdz palielināt ES eksportu tādās svarīgās nozarēs kā lauksaimniecības pārtika, farmaceitiskie līdzekļi, veselība un skaistumkopšana.

Piemēram, ASV ir grozījusi ilglaicīgus šķēršļus aitu un kazu produktu importam un Kostarika ir atcēlusi desmit gadus ilgo 10 % nodokli ES importētajam alum.

Turpinājāsstrīdu izšķiršana Pasaules Tirdzniecības organizācijā. ES uzsāka četrus jaunus strīdus, tostarp pirmos strīdus ar Apvienoto Karalisti par diskriminējošu subsīdiju shēmu zaļajai enerģijai. Šis strīds tika atrisināts tikai pēc četriem mēnešiem, savstarpēji vienojoties. ES dominēja arī strīdā ar Turciju par diskriminējošu praksi zāļu jomā, un tagad tā uzrauga Turcijas pasākumus atbilstības panākšanai.

Ilgtspējas veicināšana

ES arī panāca progresu darba un vides jautājumos saskaņā ar tiem nolīgumiem, kuros iekļauta tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļa. Šā darba ietvaros Japāna un Dienvidkoreja ratificēja Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, kas paredzētas to attiecīgajos tirdzniecības nolīgumos ar ES. Ciešāka sadarbība ar Peru un Kolumbiju ir likusi šīm valstīm sākt pārskatīt savus darba kodeksus.

Sīkāka informācija

• Galvenie fakti (infografika un faktu lapa)
• Ziņojums un dienestu darba dokuments
• Brošūra par ziņojumu
• Priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovskapriekšvārds